Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte

TM: Tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku atbilst Satversmei

Tiesības darba devējam atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku atbilst Satversmei, norāda Tieslietu ministrija (TM).

Trešdien Ministru kabineta sēdē tiks skatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz pēc 1.oktobra darba devējam tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku.

Likumprojekta autori norāda, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, bet darba devējam - pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

TM skaidroja, ka Satversmes 96.pantā paredzētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību personai ir tiesības lemt par savu ķermeni, pieņemt lēmumus, kas skar personas dzīvi un plašas iespējas to vadīt un veidot pēc saviem ieskatiem.

Savukārt saskaņā ar Satversmes 116.pantu Satversmes 96.pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

"Tāpat Satversmes 99.pantā paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, tādējādi personai ir tiesības formēt savu viedokli attiecībā uz vakcināciju no tai pieejamās informācijas un tās uztveres īpatnībām, kā arī savas ticības vai pārliecības. Vienlaikus Satversmes 116.pants pieļauj ierobežot vienīgi reliģiskās pārliecības paušanu, taču reliģiskās pārliecības iekšējās izpausmes nav ierobežojamas," skaidroja TM.

Saistībā ar minētajām personas pamattiesībām, ministrijā uzsvēra, ka likumprojekts neparedz personām veikt obligātu vakcināciju.

"Neviena persona nedrīkst tikt pakļauta piespiedu vakcinācijai pretēji tās gribai neatkarīgi no iemesliem, kas veido šādu gribu. Likumprojektā paredzēti konkrēti kritēriji, pie kuriem darba devējs var prasīt, lai darbinieks būtu vakcinējies, kā arī paredzēts darba devēja pienākums lēmumu pieņemt, vērtējot katru gadījumu individuāli, un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu," pauda TM.

Tāpat ministrijā uzsvēra, ka vakcinācija kā priekšnoteikums darba vai amata pildīšanai skar Satversmes 106.pantā paredzētas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. TM informēja, ka Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106.pants tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu. Satversmes 106.pantā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos.

Pēc TM stāstītā, Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā uz konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams sabiedrības interesēs. "Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, tostarp tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam," skaidroja TM.

Kopumā ministrija secinājusi, likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts tādu mērķu sasniegšanai, kas atbilst Satversmes 116.pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem.

Top komentāri

Mezgls
M
Bordānieši jau neko citu pateikt nevarēja un foršs mums tiesiskums - tipa brīvprātīgā vakcinēšanās piespiedu kārtā!
Arturs Prieditis
Valdošās kliķes nelieši nācijas tēvs, Kariņš, Bordāns attaisno obligāto vakcināciju, atsaucoties uz Satversmes 116. pantu: “116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.” Taču varas blēži nelietīgi noklusē, ka 116.pantā netiek atcelts 95.pantā fiksētais: “95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.” Vakcionārisms ar tā obligāto/neobligāto farizejismu, demagoģiju, sociālo amorālismu un diskrimināciju vistiešākajā veidā attiecas uz 95.pantu.
Arturs Prieditis
Bordāns, nācijas tēvs regulāri nelietīgi viltīgi noklusē 95.pantu: "95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam." Tas ir galvenais pants kontekstā par obligāto vakcināciju, kas ir visīstākā diskriminācija. Tātad cilvēka goda un cieņas ignorēšana. Tas tiek pārkāpts. To agrāk noklusēja nācijas tēvs, to tagad (2021.g. 14.VII) noklusē Bordāns. To noklusēs. Par to nav ne mazāko šaubu. Runa taču ir par latviešiem - netaisnības, beztiesiskuma, aizmuguriskas tiesāšanas faniem - cilvēces izdzimteņiem, kuriem nekas nav svēts. Pat aptaisīja "brīvību", "neatkarību" šie amorālie bezprāta gnīdas. Faktiski nekas reāli netiek pārkāpts, ignorēts, jo latviešu miljons vārtās bez cilvēciskās pašapziņas un pašcieņas. Tādiem mežoņiem nav ne cilvēka goda, ne cieņas vajadzība.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas