23. februāra sēdē komisija nolēma apzināt plūdu apdraudētās dzīvojamās mājas, autoceļus, saimniecības un cita veida ēkas, ar mērķi informēt iedzīvotājus par rīcību ārkārtas situācijā, tostarp arī evakuācijas iespējām.
Kā atzina Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, problēma ar Rāznas ūdens līmeņa regulēšanu pastāv jau vairākus gadus, jo ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve ir privātīpašums. Šobrīd par līmeņa regulēšanu tiesiska atbildība nav noteikta nevienam, tāpēc, kā uzskata M.Švarcs, šis jautājums jārisina steidzamības kārtā.
Sakarā ar to, ka jautājums par hidrobūvi Rēzeknes upes iztekā sniedzas ārpus pašvaldības kompetences robežām, novada dome vēstulē Ministru prezidentam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai ir lūgusi izvērtēt un iesniegt priekšlikumu par nekustamā īpašuma – Rāznas ezera ūdenslīmeņa regulējošās hidrobūves piespiedu atsavināšanu, kā tas paredzēts likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3.pantā.
Diena jau rakstīja, ka Rēzeknes novada pašvaldība Rāznas ezera nomas līguma grozījumu projektā ir izstrādājusi ezera iznomātājam, SIA EKO punkts papildus pienākumus par Rāznas ezera līmeņa regulēšanu atbilstoši Spruktu HES ūdenskrātuves kaskādes ekspluatācijas noteikumiem, taču tai nav izdevies rast sadarbību ar SIA EKO punkts valdes priekšsēdētāju Ēriku Masteiko, kas vienlaicīgi ir arī hidrobūves īpašnieks.
Savukārt, Ē. Masteiko Dienai paskaidroja, ka hidrobūve jau vairākas reizes ir tikusi vandāļu izpostīta, tāpēc viņš ir vērsies Rēzeknes novada būvvaldē, lai saņemtu arhitektūras un plānošanas uzdevumu hidrobūves rekonstrukcijai, kas viņam esot atteikts, tāpēc viņš nevarot garantēt hidrobūves drošību.
Rēzeknes novada Būvvaldes vadītājs Aivars Skrebinskis šo atteikumu pamatoja ar to, ka Ē. Masteiko vēlējies saņemt plānošanas un arhitektūras uzdevumu hidrobūves rekonstrukcijai ar pilnīgas teritorijas ierobežošanu un slēgtas tehniskās telpas izbūvi, taču, saskaņā ar Kaunatas pagasta teritorijas plānojumu, piekļūšanai Rēzeknes upes iztekai ir jābūt brīvai un šajā teritorijā nav paredzēts izveidot zivsaimniecības tehniskās būves un šādas atļaujas izsniegšana būtu prettiesiska. "Civillikums nosaka, ka Rēzeknes upe visā tās garumā ir publiska, desmit metrus platā joslā ap to Aizsargjoslu likums aizliedz būvēt un izveidot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus. Izņēmums ir esošo būvju renovācija, taču
Ē. Masteiko iesniegums būvvaldei ir par hidrobūves rekonstrukciju nevis renovāciju. Būvvalde lūdza Ē.Masteiko paskaidrot, vai iecerētā būvniecība atbilst renovācijas definējumam, taču atbildi nesaņēma," – teikts Rēzeknes novada domes atbildē.