"Tad bija jātur roka uz pulsa, vajadzēja būt īstam ņuham, jušanai. Tajā laikā jušana tika atstrādāta vienkārši fenomenāli," pirms dažiem gadiem intervijā Egilam Zirnim par Atmodas laiku stāstīja Aivars Liepiņš. Atmodas laikā viņš strādāja tā brīža preses "karogā" – laikrakstā Atmoda. Vēlāk - avīzē Labrīt, bet Dienā - kopš deviņdesmito gadu beigām. Dienas kolektīvs sveic Aivaru ar augsto apbalvojumu.
Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti gan cilvēkiem, kuru drosme un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personām, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi.
Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 23. aprīļa lēmumu 67 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis (piešķirts 35 personām), Viestura ordenis (piešķirts 21 personai) un Atzinības krusts (piešķirts 11 personām).
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos un par ordeņa komandieriem iecels bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra un Augstākās Padomes Preses centra darbinieci, juridisko eksperti Inesi Birznieci, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra darbinieku, tiesību zinātņu ekspertu un Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra vadītājas vietnieku un Augstākās Padomes Preses centra vadītājas vietnieku, žurnālistu Paulu Aleksandru Raudsepu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieku, žurnālistu Kārli Streipu.
Tāpat ar ordeni tiks apbalvoti un par ordeņa komandieriem iecelti ilggadējais biedrības Latvijas Samariešu apvienība direktors, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Jautrīte Briede, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, senatore Veronika Krūmiņa, mākslas vēsturnieks, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas eksperts, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Okupācijas muzeja biedrības valdes loceklis Rihards Pētersons.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos un par ordeņa virsniekiem iecels bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma Atmoda korespondenti, sabiedrisko attiecību speciālisti Daci Balodi, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas vadītāju Rutu Barausku, bijušo Latvijas Tautas frontes nodaļu un grupu koordinatori Drosmu Blagoveščensku, bijušo Latvijas Tautas frontes Latvijas Sieviešu līgas darbinieci Bertu Ceļmali, bijušo Latvijas Radio operatori, skaņu režisori Rasmīti Māru Daņiļevsku, bijušo Latvijas Tautas frontes referenti un Demogrāfijas komisijas darba koordinatori Anitu Dūdiņu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieku, muzeja speciālistu Arti Ērgli, bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma Atmoda fotožurnālistu Intu Kalniņu, kino operatoru Oļegu Kotoviču, skaņu režisoru Anriju Krenbergu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieci Dzintru Kusiņu, bijušo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieku Rišardu Labanovski, fotogrāfu Aivaru Liepiņu, bijušo Augstākās Padomes Preses centra vadītāju, žurnālistu un lektoru Aleksandru Mirlinu, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra un Augstākās Padomes Kancelejas darbinieku Māri Osi, fotogrāfu Uldi Pāži, dokumentālā kino režisoru Romualdu Piparu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas darbinieku Olafu Pulku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieci, stratēģiskās plānošanas speciālisti Māru Sīmani, bijušo Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas laikraksta Liepājas Vārds redaktoru, žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas vadītāju Raulu Viktorovu, bijušo Latvijas Radio raidījumu vadītāju Tatjanu Zandersoni.
Ordeņa kapituls apbalvos un iecels par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem arī Ventspils pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni, kodolfiziķi, kultūrvēsturnieku un novadpētnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru Dr. sc. ing. Valdi Gavaru, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, diriģentu, senās mūzikas pētnieku, asociēto profesoru Māri Kupču, dokumentālo filmu scenāristu un režisoru, dokumentāli vēsturisko romānu autoru Tālivaldi Margeviču, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.
Ordeņa kapituls nolēmis Viestura ordeni piešķirt un par ordeņa komandieri iecelt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes komandieri, pulkvedi Daini Bērziņu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Izlūkošanas departamenta priekšnieku, pulkvedi Kasparu Pudānu, bijušo Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieku Intu Ulmani.
Viestura ordenis piešķirts un par ordeņa virsniekiem nolemts iecelt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Jāni Būmani, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieka vietnieci, pulkvežleitnanti Vivitu Dobrovoļsku, Latvijas Republikas Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienības komandieri, pulkvežleitnantu Ilmāru Džeņevu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Viktoru Fominu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšnieku, pulkvežleitnantu Ilmāru Hamani, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta Operatīvās darbības nodaļas galveno inspektoru (operatīvajā darbā), majoru Andreju Isakovu, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku štāba Fiziskās drošības daļas priekšnieku, majoru Ēriku Kārkli, Bijušo Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Kurzemes I kategorijas dienesta priekšnieku, pulkvežleitnantu Mairi Plūksnu, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Mihalīnu Supi.
Ar Viestura ordeni apbalvot un par ordeņa kavalieriem nolemts iecelt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas vada komandieri, kapteini Ilmāru Rubeni, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstītāju Ritu Skudru, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Attīstības pārvaldes militāro publikāciju daļas metodiķi, atvaļināto kapteini Armandu Tamisāru.
Ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts apbalvot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 2. daļas vada komandiera vietnieku, virsniekvietnieku Igoru Brižu, Latvijas Republikas Zemessardzes štāba Vadības grupas galveno virsseržantu Ēriku Liflandu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas mācību daļas Improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizācijas nodaļas vecāko pasniedzēju instruktoru, štāba virsseržantu Didzi Šarkovski.
Savukārt ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi nolemts apbalvot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu meklētāja M-05 VIESTURS Vadības grupas bocmani, seržantu Andri Grīnbergu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes Mācību daļas vecāko apmācību speciālisti, seržanti Tatjanu Kleinhofu, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Militārās izlūkošanas rotas virsseržantu
Ilmāru Rešņu.
Vēl 11 personas Ordeņa kapituls 23. aprīlī nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu.
"Ļoti priecājos, ka Ordeņu kapitulam Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienā ir iespēja godināt un apbalvot ar ordeņiem cilvēkus, kuru ikdienas darbs bija ārkārtīgi nozīmīgs neatkarības atgūšanas procesā. Tie bija cilvēki, kuri koordinēja saskaņotu Latvijas Tautas frontes darbību visā Latvijā, slēpa latviešu puišus no iesaukšanas padomju armijā, nodrošināja, ka informācija un videomateriāli par to, ka latvieši grib savu brīvu un neatkarīgu valsti, nonāca visas pasaules medijos. Tie ir vēlēšanu centra darbinieki, kuri saspringtā vēlēšanu kampaņā panāca to, ka Augstākajā padomē tika ievēlēts pietiekams skaits deputātu, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu," atzīst Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.
Par valsts apbalvojumu pasniegšanu Ordeņu kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls augsti novērtē ikvienas šī brīža ārkārtējās situācijas pārvarēšanā iesaistītās personas pašaizliedzīgo profesionālo vai sabiedrisko devumu un aicina ieteikt personas valsts apbalvojumiem par sevišķiem nopelniem ārkārtējās situācijas pārvarēšanā, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.
evertsojars