Cilvēkiem ar invaliditāti trūkst zināšanu un resursu krīzes situācijām. Tikai viena desmitā daļa no viņiem iepazinušies ar savas pašvaldības civilās aizsardzības (CA) plānu, bet vairāk nekā puse nav to lasījuši un pat nezina, ka vispār ir šāds dokuments, liecina aptauja, kurā piedalījās personas ar īpašām vajadzībām.
Dokumenti ir pārāk sarežģīti
Izanalizējot pašvaldību CA plānus, tajos cita starpā norādīts, ka jābūt informācijas pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti un evakuācija jāpielāgo cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, paredzot piekļūstamību patvertnēm un krīzes centriem. Diemžēl tas viss palicis uz papīra un realitātē nekas nav pavirzījies uz priekšu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē akcentēja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento politikas koordinatore Iveta Neimane. Aptauja, ko rīkoja Sustento, liecina, ka no 1061 respondenta ar funkcionāliem traucējumiem tikai 10% iepazinušies ar šiem CA evakuācijas plāniem, daļēji iepazinušies 22%, aptuveni puse nav iepazinušies, vēl 20% pat nav zinājuši, ka tādi ir. Tas pats attiecas uz agrīnās brīdināšanas pieejamību visiem iedzīvotājiem, jo šobrīd CA plānos pamatā ir paļaušanās uz līdzcilvēkiem, proti, viņi brīdinātu tos, kuriem ir grūtības informāciju saņemt pašiem. Tiesa, 63% apgalvo, ka viņi precīzi zina, kas būtu jādara trauksmes gadījumā, 24% zina vispārīgi, tomēr 13% atzīst, ka nezinātu, kā rīkoties. Mācībās piedalīties būtu gatavi tikai 19% aptaujāto.
Vaicāti par to, kādi resursi viņiem būtu nepieciešami evakuācijai, daudzi vērsa uzmanību uz būtiskiem trūkumiem. Vairāk nekā puse (57%) gribētu, lai evakuācijas plāns būtu izskaidrots viņiem saprotamā valodā, piemēram, vieglajā valodā, Braila rakstā vai citādi pielāgots informācijas uztverei. Tikai 12% aptaujāto ir apliecinājuši, ka pašvaldībā ir pieejama informācija par drošības pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti un pārvietošanās grūtībām. Tas arī redzams šajos dokumentos, kuros trūkst detalizēta skaidrojuma, kā tiks nodrošinātas šo cilvēku specifiskās vajadzības (medikamenti, asistenti, higiēna, piekļūstamība) krīzes laikā.
Arī 72 stundu somas – izdzīvošanas komplektu – sakās sagatavojuši vien 9% respondentu, 27% to sagatavojuši daļēji, bet vairākums to nav izdarījuši un pat nav zinājuši, ka kaut kas tāds vajadzīgs. Savukārt to, vai var atļauties sarūpēt sev nepieciešamo medikamentu daudzumu un higiēnas līdzekļus ilgākam laikam (1 mēnesim), apstiprinoši atbildējuši 31%, to gatavojas darīt 34%, bet 33% uzsvēruši, ka nevar to atļauties, jo tādi krājumi izmaksā pārāk dārgi.
Daļa internetu nelieto
Runājot par līdzdalību plānošanā, nevienā no CA plāniem nav paredzēta cilvēku ar invaliditāti iesaiste to izstrādē, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības. Nav arī skaidras informācijas par patvertņu un krīzes centru fizisko piekļūstamību, īpaši personām ar kustību traucējumiem, tostarp ratiņkrēslu lietotājiem.
Kā galvenā institūcija sociālās palīdzības sniegšanā CA dokumentos norādīti pašvaldību sociālie dienesti. Bet uz jautājumi, vai iedzīvotāji zina, kā sazināties ar vietējām iestādēm krīzes situācijā, 14% apstiprinājuši, ka precīzi to zina, 54% zina vispārīgi, 32% nezina. Līdzīgas ir atbildes par to, kur meklēt medicīnisko palīdzību.
Vietvaras norāda, ka par gatavošanos ārkārtējām situācijām varēs uzzināt portālā Sargs.lv un pašvaldību mājaslapās, bet dažās ir arī izveidota mobilā lietotne iedzīvotāju informēšanai. Tajā pašā laikā 22% no aptaujas mērķagrupas atklāja, ka nelieto internetu, bet tie, kuriem tas ir telefonā (55%), mobilā lietotne 112 lejuplādēta 24% (21% tālrunis to neatļauj izdarīt).
Problēma ir arī tā, ka nereti cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nedzīvo deklarētajā adresē, bet pie radiniekiem, asistenta, aprūpētāja vai īrētā dzīvoklī. Līdz ar to krīzes situācijā var būt tā, ka persona netiek evakuēta vai tai laikus netiek sniegta palīdzība. Tā kā pašvaldības, ņemot vērā personu datu aizsardzību, nav tiesīgas vākt šādu informāciju, Sustento rosina veidot brīvprātīgu reģistru iedzīvotājiem, kuriem funkcionālu traucējumu, veselības stāvokļa, vecuma vai citu objektīvu apstākļu dēļ šādās situācijās varētu būt nepieciešams īpašs atbalsts. Jādomā arī, kā šos cilvēkus nodrošināt ar vajadzīgajiem medikamentiem, lai x stundā (piegāžu pārrāvums, evakuācija) viņi nekļūtu par tūlītēju smagu nastu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Būtu jānosaka iespēja cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti vai ar hroniskām saslimšanām, kuriem nepieciešama nepārtraukta ārstniecība, tiesības reizi gadā saņemt kompensējamo zāļu apjomu 30 dienu kursam CA rezerves izveidei.
Patvertnes – bez vides pieejamības
Biedrības Latvijas platforma attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare vērsa uzmanību uz vairākām problēmām šajā jomā, tostarp piemērota transporta, kas pārvadā cilvēkus ar kustību traucējumiem, trūkumu. Viņa arī aicināja skatīties plašāk uz sociālajām grupām, kam vajadzīgs īpašs atbalsts krīzes situācijās, piemēram, vientuļajiem senioriem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, sievietēm, kuras vienas audzina vairākus bērnus. "Šobrīd NVO ķepurojas pašas saviem spēkiem šajā jomā, mēģinot piesaistīt līdzcilvēkus, taču bez mērķtiecīgām investīcijām mēs nekur tālu netiksim," rezumēja I. Vaivare.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts mudināja izmantot VUGD mājaslapu, kurā ir pieejami padomi (arī audioformātā), kā rīkoties dažādās situācijās. Vēl detalizētāk tie atrodami internetvietnē www.112.lv vai lietotnē 112 Latvija. Valsts mēroga CA plānos, kas nav publiski pieejami, jo ir vērsti uz institūcijām, ir ietverta palīdzība īpašām sabiedrības grupām. I. Nakurts atzina, ka pašvaldību CA plānos nereti iezīmējas "kopīgs vispārīgs rokraksts", taču tajos ir arī pozitīvas lietas, piemēram, Rīgas domes mājaslapā sniegti padomi, kā civiliedzīvotājiem rīkoties krīzes situācijās. Viņš atgādināja, ka Nacionālās drošības likums uzdod pašvaldībām izveidot struktūrvienību, kas nodarbojas ar krīzes vai CA jautājumiem. No 42 pašvaldībām 37 ir izveidojušas CA komisijas.
Šobrīd tiek nodrošināta arī šūnu apraide un 112 var atrast papildu informāciju. Saite, saņemot brīdinājumu, netiek pielikta, jo nereti krāpnieki izmanto šādu metodi. I. Nakurts arī informēja, ka daudzdzīvokļu mājās var ierīkot pacēlājus – to drīkst darīt, nepasliktinot evakuāciju pārējiem. Ja nepieciešamas tehniskas atkāpes (vēsturiskā ēkā), VUGD organizē tehnisko komisiju. Ne vienmēr izdodas saskaņot, bet tiek meklēti risinājumi, kā to izdarīt.
Par patvertnēm – lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu, ir noteikti kritēriji, kā tās ierīkot. Tur nav noteikuma vides pielāgošanai tāpēc, ka tās atrodas jau uzceltu ēku pagrabstāvos. Tajās publiskajās ēkās, kas tiks būvētas no 2027. gada, būs jāparedz patvertne.