Ukraina var mācīties arī no Latvijas puniem

Satraukumu var vērot masu medijos, kuri ziņo par krīzi valsts austrumos. Protams, liels sasprindzinājums ir gan Ukrainas parlamentā, gan valdībā. Ukraiņi paši minējuši, un tam pilnīgi piekrītam, - ļoti svarīgi ir sarīkot prezidenta vēlēšanas 25. maijā, lai visai Ukrainas tautai būtu iespēja paust savu viedokli par vēlamāko kandidātu, lai šis prezidents būtu ievēlēts demokrātiskā veidā. Tāpēc Latvijas un arī citu Ukrainas draugu uzdevums ir palīdzēt Ukrainai sarīkot vēlēšanas atbilstoši visiem Eiropas standartiem. Izmantojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), plānojam uz vēlēšanām sūtīt Latvijas novērotājus. Valsts atrodas informatīvā kara apstākļos. Svarīgi, lai neatkarīgu valstu pārstāvji būtu visos Ukrainas reģionos un informētu pasauli par tur notiekošo.Kādu vēl praktisku palīdzību varam sniegt?Ārpus vēlēšanām plānojam sūtīt ilgtermiņa EDSO novērotājus, kas varētu uzturēties Ukrainā varbūt līdz šā gada beigām. No vairākiem ukraiņu politiķiem dzirdēju vēlmi rīkot arī parlamenta vēlēšanas, lai izietu pilnu varas maiņas apli pēc Maidana revolūcijas, lai nebūtu nekādu šaubu par varas leģitimitāti. Esam gatavi sniegt arī tehnisko ekspertu palīdzību specifiskos jautājumos, kas saistīti ar gaidāmo asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu un piemērošanu. Desmit gadu laikā esam uzkrājuši gan zilumus un punus, gan pozitīvu pieredzi, rakstot ES projektus, piesaistot fondu līdzekļus un veicot ES tirgū saimniecisko darbību. Mūsu eksperti pārvalda krievu valodu. Šādus pilotprojektus esam gatavi piedāvāt gan Rīgā, gan sūtot ekspertus uz Ukrainu.Kāds ir pozitīvākais notikumu attīstības scenārijs pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā?Vēlēšanas ļauj sasāpējušos jautājumus, tostarp attiecības starp reģioniem, reģionālo un iespējamo konstitūcijas reformu īstenot demokrātiskā ceļā. Skaidrs, ka Ukrainas nedraugu mērķis ir nepieļaut vēlēšanas, provocēt Ukrainas valdību, pasludināt komandantstundu vai karastāvokli. Gan ES, gan citi Ukrainas draugi ļoti stingri aicina Krieviju ievērot Ženēvā panāktās vienošanās, sēsties pie sarunu galda gan ar Ukrainas centrālo valdību, gan pašvaldību pārstāvjiem.Vizītē tikāties ar vairākiem Ukrainas politiķiem. Krimu Ukraina de facto ir zaudējusi, vai ukraiņi varēs ar to samierināties?Ukrainas parlamentā, valdībā sadzirdēju ļoti stingru apņemšanos cīnīties par savām tiesībām uz Krimu. Ukraina jau ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apsver iespēju tiesāties arī citās starptautiskās instancēs. Ukraina nesamierināsies ar Krimas aneksiju.Visu interviju ar Andreju Pildegoviču lasiet laikrakstā Diena piektdien, 25.aprīlī!