Tā sauktā kvantu kriptogrāfija jeb vēstījumu šifrēšana izmanto dažkārt par spocīgu dēvēto atoma izmēru sīkdaļiņu īpašību, ka tās izkrīt no sava neviennozīmīgā kvantu stāvokļa, ja uz tām paskatās jeb novēro.
Šo īpašību izmanto, lai droši nosūtītu šifra tā saukto atslēgu, kuru pārnes ar atsevišķām gaismas sīkdaļām jeb fotoniem. Kvantu šifrēšanas sistēmas teorētiski pamana, ja šifra atslēgas nesošos fotonus kāds ir novērojis.
Vienu šādu sistēmu, izmantojot veikalos nopērkamu elektroniku, veiksmīgi pārvarējuši pētnieki no vairākām Norvēģijas un Singapūras universitātēm un pētniecības centriem, raksta "The Register". Pētnieki pārtvēra fotonus, kas tika sūtīti pa 290 metrus garu optisko līniju, un tos nokopēja, apmānot saņēmēja detektorus ar kopijām.
Gan kvantu, gan parastajā kriptogrāfijā būtisks posms atslēgu izdalīšanā ir šifrēto vēstījumu saņēmējiem. Iegūstot atslēgu, paveras iespējas atkodēt visus vēstījumus, kas sūtīti ar noteiktu šifrēšanas sistēmu. Savukārt, pārtverot pašu šifrēto datu plūsmu vai cita veida šifrēta vēstījuma pārraidi, var paiet ļoti ilgs laiks, iekams tos atšifrē ar dažādiem matemātiskiem un datu apstrādes paņēmieniem.
Nozares pazinēji norāda, ka droša šifrētu datu un vēstījumu apmaiņa ir būtiska vairākās nozarēs, tostarp naudas transakciju un vērtspapīru darījumu veikšanai starp bankām, valdību un slepeno dienestu komunikācijām, konfidenciālu medicīnisko datu pārraidei u.tml.
Kā raksta "The Register", uz kvantu šifrēšanas sistēmām, kas pārsvarā tiek lietotas eksperimentāli, līdz šim liktas lielas cerības, ka tās būs praktiski neuzlaužamas.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitātē ar kvantu kriptogrāfiju un kvantu datoru izstrādi nodarbojas profesors Andris Ambainis.