marta valdības sēdes gan bilda, ka neredz iespēju ieguldīt valsts līdzekļus uzņēmumā, ja tā akcionāriem trūkst skaidra biznesa plāna, kā nodrošināt turpmāko uzņēmuma darbību. Viens no_ Liepājas metalurga _akcionāriem Kirovs Lipmans pauda pārliecību, ka valsts naudu uzņēmumā var ieguldīt tikai tad, ja pilnībā tiek nomainīta tā līdžsinējā valde, kas ir saimniekojusi izšķērdīgi un neprofesionāli.Liepājas metalurga valde gan norāda, ka uzņēmumu grūtībās iedzinis elektroenerģijas tarifu, īpaši obligātās iepirkumu komponentes (OIK), kāpums. Tādēļ savā finanšu plānā uzņēmuma glābšanai no bankrota kā viens no galvenajiem risinājumiem ir minēts, ka valdība sedz OIK izmaksas. Ekonomikas ministrija gan norāda, ka šāda ekskluzīva OIK subsidēšana vienam uzņēmumam nebūtu pareiza, jo tas tiktu darīts uz pārējo uzņēmumu rēķina. Uzņēmēju domas par konkrēto Liepājas metalurga priekšlikumu ir atšķirīgas. Tā, piemēram, AS_ Laumasfabrics valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš, Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis un SIA Līvu akvaparks_ izpilddirektore Velta Lasmane portālam Diena lv norāda, ka saistībā ar OIK ir jāmeklē konceptuāls risinājums, kurš attiektos uz visiem lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem, jo pašlaik to konkurētspēja tieši OIK izmaksu dēļ ir apdraudēta. Tajā pašā laikā uzņēmēji norādīja, ka valstij uzņēmuma glābšanas vārdā subsidēt OIK tikai ekskluzīvi vienam uzņēmumam nebūtu pareizi.Pretējās domās ir R.Gulbis, kurš pauda: "Tie uzņēmumi, kuri iebilst pret OIK subsidēšanu Liepājas metalurgam ir muļķi, skaudīgi un maziski. Man, piemēram, pret to nekas nav iebilstams." Jautāts, vai būtu pareizi ieguldīt nodokļu maksātāju naudu uzņēmumā, kura akcionāriem nav skaidri pamatots biznesa plāns, R.Gulbis norādīja, ka valstij Liepājas Metalurgs ir jāņem savā pārraudzībā un pašai jānāk ar plānu. R.Gulbis arī pauda uzskatu, ka valstij, kas uzņēmumam ir galvojusi tik lielu kredītu, aktīvi bija jāpiedalās uzņēmuma pārvaldīšanā. Te gan jāpiebilst, ka _Liepājas metalurgs _ir privāts uzņēmums, kura darbībā valsts tiešā mērā nevarēja iejaukties. J.Biķis pauda pārliecību, ka Liepājas metalurgs ir jāglābj, taču ir nepieciešama konkrēta rīcība no akcionāru puses.Līdzīgs viedoklis ir arī V.Lasmanei, kura atzina, ka Liepājas metalurga bankrota gadījumā tā darbinieki zaudētu darbu, tiem būtu jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, kas būtu ievērojamas summas no sociālās apdrošināšanas budžeta. Ir risks, ka daļa cilvēku pēc bezdarbnieku pabalsta izsniegšanas termiņa beigām nebūs atraduši darbu un tiem būs jāmaksā sociālā palīdzība no pašvaldības budžeta. Tajā pašā laikā V.Lasmane uzsvēra, ka ieguldīt valsts naudu uzņēmumā, kuram nav ekonomiskās perspektīvas un trūkst ilgtspējīga darbības plāna, arī nebūtu tālredzīgi. Savu nostāju ir paudusi arī viena no uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām Latvijas darba devēju konfederācija, kas ir norādīja, ka Liepājas metalurgs ir jāpārņem valstij, kas nozīmētu, ka akciju kontrolpakete piederētu valstij.
Jāatgādina, ka 2008.gadā valsts pārņēma Parex banku.