Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām “Uzglabāšanas radītās emisijas” noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus, norāda brīvostas sagatavotā informācija.
Tāpat ceturtdien jaunizbūvēto Krievu salas termināli klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.
Lokālplānojuma izstrādi veiks SIA METRUM, kas tiesības izpildīt šo darbu ieguva atklāta konkursa rezultātā. Krievu salas teritorijas lokālplānojuma projekts sastāvēs no 3 savstarpēji saistītām daļām – paskaidrojuma raksta, grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Apzinoties projekta nozīmību un lielo sabiedrības ieinteresētību projekta izstrādē, papildus normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem, tiek plānoti arī papildus informēšanas pasākumi, tostarp nepieciešamības gadījumā organizējot tikšanās un sanāksmes ar ieinteresētajām pusēm.
Krievu salas projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no ogļu kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu – Krievu salu un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Projekta ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā daļa ir tikusi īstenota laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projekta ietvaros ir izbūvēta pasaules standartiem atbilstoša ostu infrastruktūra ar 4 dziļūdens piestātnēm ar kopējo garumu 1180 m un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 m, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 ha platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,50 m virs jūras līmeņa. Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas (5,2 km garumā), kā arī dzelzceļa tīkls (11 km garumā) un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.
Pašreiz Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar terminālu operatoriem ir uzsākusi Projekta 2. kārtas īstenošanu, kuras ietvaros tiek izstrādāti būvprojekti divu beramkravu un ģenerālkravu termināļu attīstībai 1. kārtā izbūvētajā teritorijā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu beramkravu operāciju pārcelšanu no Andrejsalas un Eksportostas teritorijām uz Krievu salu.
Plānotā termināļa jauda – 15 - 20 milj. tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 milj. eiro. Pārdomāti īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 milj. eiro ietaupījumu.