Regulēti tarifi, bargas normas un atkritumu kalni un krājumi, kas sola nekad nebeigties, ko gan vairāk var vēlēties? Un vai kāds pārsteigums, ka labākais Getliņi Eko sadarbības partneris bez jelkāda konkursa pirms sešiem gadiem izrādījās kāda firma Ekodoktrīna, kuras līdzīpašnieki ir tautpartijieša Andra Šķēles vistuvākie radinieki, turklāt zīmīgi paslēpušies aiz veselu četru firmu virtenes.
Uzlidojums gan beidzies nesekmīgi - ierīto kumosu, kas nozīmēja kopīgi celt atkritumu šķirošanas un dedzinātavas rūpnīcu, pamanīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī Valsts kontrole, un aizdomās par «valsts nozagšanas» shēmu aicināja tomēr rīkot atklātu konkursu, kurš tagad beidzot arī izsludināts. «Mums valstī ir vairākas institūcijas, kuras veic pārbaudes un kuru secinājumos ir jāieklausās,» šobrīd saka Rīgas vicemērs Andris Ameriks, liekot domāt, ka nu viss būs tīri un godīgi. Brīnumainā kārtā līdz ar šīm pārvērtībām Šķēle arī apgalvo, ka viņa ģimene Ekodoktrīnu pamet. «Es saprotu, ka burtiski šajās dienās būs redzams, ka šis uzņēmums ir pārdots,» Dienas viesistabā izteicās A. Šķēle. Lursoft datubāzē tas gan vēl neatainojas, taču par jaunām vēsmām uzņēmumā liecina 26. maijā ieceltā jaunā valde.
Varētu jau cerēt, ka Rīgas dome un Getliņi Eko tiešām ir nolēmuši laboties, savukārt Ekodoktrīna - atbrīvoties no politiskajām ēnām, ja ne vien dažas nianses. Proti, par jauno valdes locekli Ekodoktrīnā iecelts Jānis Aizbalts, kurš ne vien vadījis atkritumu apsaimniekošanas projektus firmā L&T, bet arī savulaik startējis no Aināra Šlesera vadītās LPP/LC Mārupes novada domes vēlēšanās. Un, kā zināms, tieši LPP/LC šobrīd kopā ar Saskaņas centru saimnieko Rīgas vadībā.
Paralēli tam arī pats konkurss jau izraisījis virkni iebilžu, proti noteiktās normas, kādai jābūt pretendentu pieredzei, radījis aizdomas, vai tikai tas nav pielāgots jau konkrētiem uzņēmējiem vai konkrētām stratēģijām, kā uzvarēt. Patlaban vēl nav zināms, vai Ekodoktrīna startēs šajā konkursā un kas galu galā Lursoft datubāzē uzrādīsies kā tās jaunais līdzīpašnieks, taču pašreizējais salikums diemžēl vedina domāt, ka, iespējams, notikušas vien politiskas rokādes, bet niķi palikuši vecie. Domes vadībai ir jākliedē šīs šaubas, savukārt rūpnīcas cēlējiem jābūt tīriem no politikas un īpašnieku līkločiem, kuri vai nu atduras pret Kipras advokātiem, vai neizdibināmām ārzonām.