Vai pērkat preces, ko pārdevējs pie kases īpaši piedāvā?

šos piedāvājumus, tāpat kā reklāmas banerus internetā, plakātus uz ielām, bezmaksas bukletus, kuponus, spamu utt, esmu iemācījusies vienkārši igorēt, pat neiedziļinoties, kas tiek piedavāts. tas ir vienīgais veids, kā mūsdienās nesajukt prātā

Nepērku,jo parasti,Drogās,tur ir tas kas nav vajadzīgs,bet ja vajag,tad nav tas izmērs utt.Šodien pērkot bārdas skuveklīšus piedāvāja skujamputas,bet dāmu?!!!A kam džekam vajag putas kāju skūšanai?Smieklīgi.Un vispār,ja iepērkos,tad zinu ko vajag un tās kakcijas nespēj ietekmēt mani.

vienmēr aizmirstu nopirkt prezervatīvus..., bet tos nez kāpēc pie kases nepiedāvā...

NEKAD ! Tas ir stulbi - uzbazties. Kaitina veikals Drogas ar savu nekaunibu.

Neesmu noliedzošs, un saprotu, ka tirgotāja uzdevums ir pārdot. Un, kā pierādījuši vairāki šīs jomas speciālisti, tas nav patērētāja pienākums - vienmēr zināt, ko viņam vajag. Tomēr piedāvājumam ir jābūt precīzam un atbilstošam, nevis jāliek pārdevējam kladzināt vienu un to pašu. Piemēram, šodien nezināju vai dusmoties, vai smieties, kad pārdevēja kioskā kopā ar žurnālu karstas dienas vidū piedāvāja iegādāties arī kafiju.

Drausmas!!! Besī! It īpaši žēl ir Drogu pārdevējas, kurām vēl jānomurmina- jūsu 10 lati, jūsu atlikums... Nekad nepērku. Kurš tad klīst pa veikalu, gaidot,lai viņam ko piedāvā nopirkt???

Ar tadiem piedāvājumiem esmu sastapusies narvesen un Pastā. Nepērku.

Nekad nepērku pārdevēja piedāvātās preces. Tas vairāk aiz spītības - pati zināšu, ko un kad pirkt. Bet saprotu jau arī pārdevējus, kam to liek jautāt, tāpēc vienkārši bez aizvainojuma vai dusmām atsakos.

mani tas ļoti kaitina, tikai žēl pārdevējas, ne jau viņas to aiz laba pāta dara, pārvērstas par robotiņiem jo viņām visu dienu jau tā nākas uzklausīt neapmierinātos, dusmīgos u.t.t. klientus. Labāk ikdienā un visur citur būsim pieklājīgāki cits pret citu. kāpēc latviešiem kaut kā vienmēr pielīp viss no citām valstīm ievazātais. Citām tautām tomēr ir stiprākas muguras.

Šis paņēmiens ir tik kaitinošs, ka neviļus cieš pārdevējas, jo ir apriebušies tie piedāvājumi un reizēm sanāk atcirst pārdevējai diezgan asi, jo CIK VAR UZBĀZTIES!

Pēdējā laikā es šos piedāvājumus vienkārši ignorēju, pat neatbildu neko, jo kādas gan viņiem ir tiesības mani bakstīt, pie tam viņiem taču patiesībā neinteresē mana atbilde! Ja būtu Drogas 2, kur neviens neuzmāktos, es uz Drogām 1 vispār netietu. Manuprāt šīs pieeja neder latviešu mentalitātei, kur tikums skaitās otram neuzbāzties, nelielīties/nereklamēt sevi. Mani tas ļoti kaitina, jo man ir sajūta, ka tiek pāerkāpts mans privātums.

Visnepatīkamāk, ka Drogās allaž kasierei jāplijas virsū pircējiem. Vispirms sāk ar to, vai nevajag lielo Drogu maisu, kaut nopirkta vien zobu birstīte, tad piedāvā dārgus niekus, kas nu kuro reizi jāizpārdod. Man žēl kasieru, kam garās dienas laikā katram no daudzajiem pircējiem tas viss jāprasa. Tā lieki tiek noņemta enerģija no cilvēkiem, kam garas darba stundas un stāvēšana piesmakušās telpās. Būtu labi, ja iejauktos arodbiedrība vai institūcijas, kam rūp, kā jāstrādā pārdevējiem un kasieriem. Bet diez vai šādu institūciju maz ir.

Nekad neiegādājos preces, ko man piedāvā pie kases. Parasti ļoti labi zinu, ko man vajag un rēķinos ar noteiktu naudas summu. Tā ka šis kasierēm uzspiestais pienākums ir pilnīgi lieka mutes dzesēšana. Iespējams, ja kases tuvumā būtu novietotas preces, kurām tirgotāji īpaši cenšas pievērst pircēju uzmanību, stāvot rindā, es tās papētītu un varbūt kādreiz arī iegādātos.Taču, ja man tās piedāvā kasiere, nav laika izpētīt, "kas tas ir un vai man tas garšo". Nē, paldies!

Man ļoti nepatīk, ka piedāvā. Pie kases esmu autopilotā - atnācu samaksāt un tikt ārā. Pārdevēja jautājums, īpaši, ja nomurmināts zem deguna, izsit no sliedēm, es nesadzirdu, ir jāpārjautā, es kavēju pārējos, kas rindā stāv... Beigās iepirkšanās process visiem nevajadzīgi apgrūtināts. Ir valstis, kurās rupji skaitās tieši neuzbāzties pircējam, skrienot pakaļ ar saldumiem vai citām precēm, bet Latvijā tomēr vairums cilvēku iet uz veikalu ar puslīdz skaidru ideju, ko viņiem vajag, grib mierīgi apskatīties, varbūt pat iepriekš saplāno izdevumus, un nevajag viņiem ne to bulku kioskā, ne zobu diegu vai kurpju smēru Drogās, ne košļeni Statoilā. Cenšos nebūt rupja pret pārdevējiem, jo zinu, ka tā nav viņu vaina, bet ļoti kaitina uzbāzība pie kases. Priecāšos, ja šāda prakse tiks pārtraukta.