"Es nevaru pateikt šodien, ka nelemsim par pensionāriem [budžeta izstrādes gaitā - red.], viss atkarīgs no citām grupām," norādīja premjere, sakot, ka saprot pensionārus ar mazām pensijām.
"Saprotu labklājības ministru, kuram ir pieprasījums no pensionāru organizācijām, kuras (..) draud vai piedāvā dažādas akcijas," sacīja premjere, piebilstot, ka viņa tomēr negribētu, lai rodas situācija, "ka viens pēc otra nāk visi ministri un sāktu lemt pa vienam", kam tiks piešķirts finansējums.
Valdības sēde ievilkās ļoti problēma ir ļoti smaga un "visi ministri saprot, ka pensionāriem tas ir vajadzīgs, tāpēc tas bija sāpīgi", valdības sēdes ievilkšanos un grozījumu neatbalstīšanu komentēja Straujuma.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka bija ļoti svarīgi šo jautājumu sakārtot jau tagad. Viņš arī pauda cerību, ka augusta-septembra diskusijas budžeta kontekstā būs saprātīgas, norādot, ka ministrija arī turpmākajās sarunās mēģinās pārliecināt, ka nepieciešamas izmaiņas pensiju aprēķināšanā, raksta ziņu aģentūra LETA.
Jautāts par iespējamiem pensionāru protestiem, Augulis atbildēja, ka par to, kādas būs viņu darbības, lems paši pensionāri.
LM uzsvērusi, ka lai novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību, nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ izstrādātie grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli 1.
Valdība gan atbalstīja grozījumu daļu, kas attiecas uz Satversmes tiesas sprieduma pildīšanu. Proti, atbilstoši šim spriedumam pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.
Kā skaidro LM, pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs - iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.
Vecuma pensijas aprēķināšanā izmanto kapitāla indeksus par iepriekšējiem gadiem līdz pensijas piešķiršanas gadam. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi.
Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu - pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā negatīvi kapitāla indeksi. Tomēr starpība par iepriekšējo periodu, kad pensija aprēķināta, ņemot vērā negatīvus kapitāla indeksus, netiks izmaksāta.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz šā gada 1.janvāri negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ņemti vērā 106 526 personām, no kurām 95 850 personas ir vecuma pensijas saņēmējas, 9729 personas ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas, bet 947 personas ir izdienas pensijas saņēmējas.
Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem 1. No 2012.gada līdz 2014.gadam indekss atkal bija pozitīvs.