Igaunijas energokompānija Eesti Energia ceturtdien atklāta Valkas spēkstacija, kas ir pirmais uzņēmuma investīciju projekts Latvijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.
Pateicoties jaunajai biomasas koģenerācijas stacijai, šajā apkures sezonā Valkā siltuma tarifs būs par 3,6% zemāks, - informēja Valkas novada domes pārstāvji.
Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis (ZZS) teica, ka līdz šim tarifs bija 35,42 lati par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet apkures sezonā tas būs 34,15 lati par megavatstundu.
Projektu īstenojis uzņēmums SIA Enefit Power&Heat Valka, kurā 90% daļu pieder Eesti Energia, bet 10% - Valkas pilsētai. Eesti Energia meitasuzņēmuma Latvijā Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers žurnālistiem norādīja, ka Valkā ir vienas no zemākajām enerģijas cenām, un tās arī paliks kā vienas no zemākajām. Siltumu Valkas iedzīvotājiem piegādā un tarifu nosaka pašvaldības siltumapgādes uzņēmums.
Bašķis norādīja, ka līdz ar šo projektu ne vien Valkas iedzīvotāji saņems kvalitatīvāku siltumu, bet samazināsies arī vides piesārņojums, kā arī radīsies jaunas darbavietas. Iepriekš, kad tika izmantots fosilais kurināmais, iedzīvotāji esot sūdzējušies par kvēpiem.
Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve savukārt uzsvēra, ka Valkas koģenerācijas stacija ir pirmā kompānijas investīcija ārpus Igaunijas un pirmais industriālais projekts, kas sāk darbību. Līve teica, ka Valka projekta īstenošanai izvēlēta, jo bijis piemērots projekts, kuram varēja piesaistīt arī Eiropas Savienības naudu. Viņš norādīja, ka liela nozīme ir investīciju klimatam, kā arī atzinīgi vērtēja sadarbību ar vietējo varu.
Viņš vērtēja, ka veiktās investīcijas ir laba zīme citiem Igaunijas uzņēmumiem, ka ir labi investēt Latvijā, zīme, ka ir iespējams izveidot labu, ekonomisku projektu. Līve piebilda, ka ir nepieciešama arī lielāka konkurence, kas uzlabos dzīvi.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš stacijas atklāšanā norādīja, ka Latvija un Igaunija ir pārvarējušas to laiku, kad tikai konkurēja un tagad sāk investēt viens otra zemē. Viņaprāt, tas ir liels solis uz priekšu, lai gan varbūt pirmos projektus daži uztverot ar dalītām jūtām. Kā norādīja Bērziņš, Latvijai nav jāuztraucas, jo viņš jau esot saņēmis ielūgumu 8.novembrī piedalīties Latvijas Finiera uzņēmuma atklāšanā Igaunijā.
Ja divi mazie spēj iet uz priekšu kopā, pilnīgi droši, ka tie izdzīvos, tur ir mūsu nākotne, norādīja Bērziņš un piebilda, ka Valkas koģenerācijas stacijas projekts ir tikai sākums. Enefit Power&Heat Valka līdz šim ražoja siltumu divās katlumājās, kas kā kurināmo izmantoja mazutu un biomasu. Šīs stacijas tiks saglabātas un izmantotas rezerves jaudu nodrošināšanai.
Stacijas siltuma jauda ir astoņi megavati, bet elektrības jauda - 2,4 megavati. Ar saražoto siltumu tiks apgādāta Valkas pilsēta, bet elektrība tiks nodota Latvijas elektrotīklā. Kā kurināmo varēs izmantot šķeldu, kūdru, zāģu skaidras. Paredzēts izmantot reģionā pieejamās izejvielas. Eesti Energia pārstāvji atturējās izteikt prognozes par izejvielu cenas izmaiņām, norādot, ka cenas ir mainīgas, un tas ir viens no biznesa riskiem.
Valkas dome savukārt ir rekonstruējusi un izbūvējusi jaunas siltumtrases, lai spēkstacijas siltumu varētu izmantot visā Valkā.
Arī Igaunijas pilsētā Valgā esot jauni biomasas katli, taču ar tiem operē cits uzņēmums. Žurnālistiem Līve teica, ka patlaban nav savienojumu ar Valgu, tāpēc šī pilsēta netiks apgādāta ar siltumu, savukārt stacijas atklāšanā viņš apsveica Valkas iedzīvotājus ar to, ka viņiem ir lētāks siltums nekā Valgā, bet Valgu ar to, ka "mums vēl ir iespējas". Ja Valga ņemšot piemēru no Valkas, tad arī Valgas pilsētas dome varot veidot sadarbību.
Eesti Energia patlaban vērtējot jaunus investīciju projektus Latvijā, taču neviens vēl neesot tik tālu, lai slēgtu līgumu. Pēc Bethera teiktā, uzņēmums raugās gan uz jauniem projektiem, gan esošiem, tiesa, attiecībā uz jau funkcionējošiem projektiem tiek vērtēts, cik rūpīgi tie būvēti. Viņš piebilda, ka Valkas stacija uzcelta, lai tā kalpotu ilgtermiņā.
Ārpus Igaunijas Eesti Energia par tirgu elektroenerģijai uzskata Baltijas valstis, kā arī Ziemeļvalstis.
Kā ziņots, kopējās investīcijas projektā, ietverot esošo katlumāju iegādi un jaunās stacijas būvniecību, sasniedz aptuveni desmit miljonus eiro (septiņus miljonus latu). 36% no investīcijām tiks segti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Kā kurināmo paredzēts izmanto šķeldu, zāģu skaidas vai kūdru. Plānotā stacijas siltuma jauda ir astoņi megavati, savukārt elektrības jauda - divi megavati.