Vallijas laimes segas Latvijā ciena
Sāka ar govīm
"Ai, tā ir gara vēsture — ko tik mēs izmēģinājām! No sākuma kā jau visi nolēmām turēt govis. Nopirkām fermu, izveidojām ganāmpulku. Bet tad sākās ķibeles ar piena naudām — te maksā, te nemaksā. Tad pārgājām uz sivēnmātēm, tās ne visai patika, tad gribējām izmēģināt aitas. Bet, kamēr ieaudzē aitu ganāmpulku, paiet laiks, tāpēc mums vēl bija arī truši," ekspresīvi stāsta Vallija. Viņa uzskata, ka truškopība arī tagad daudziem varētu būt izeja no grūtas situācijas — audzējot trušus, nevajag lielus kapitālieguldījumus, taču atdeve ir liela, jo truši vairojas ļoti ātri un tirgū to gaļa joprojām tiek pieprasīta. "Es pēc tam saskaitīju, ka man no vienas trusenes vairāku gadu laikā sanāca ap 600 trusēnu. Protams, tas prasa lielu un piņķerīgu darbu, tagad vairs negribētu ar to nodarboties, bet kādu laiku tas mūsu ģimenei bija labs atspaids. Tikai tos trušus nokaut bija žēl, bet ar to vīrs nodarbojās," atceras Vallija. Tikmēr bija izveidojies arī aitu ganāmpulks, nu jau saimniecībā ir ap 300 aitu. Ar Latvijas Aitkopības asociācijas starpniecību atrasti sadarbības partneri gan Latvijā, gan ārzemēs, kas labprāt iepērk aitas gaļu labākajiem restorāniem, taču Vallijai likās, ka vajag kaut ko darīt arī ar vilnu. "Būtībā jau šajā biznesā nav nekā sarežģīta. Vajag tikai domāt, kustināt smadzenes un pēc iespējas vairāk kontaktēties ar cilvēkiem, jo nereti viņi visu tev pasaka priekšā. Parasti jau tā dzīvē ir — vienas durvis aizveras, citas uzreiz atveras," saka Vallija.
Ideja no kaimiņienes
Ižiku bioloģiskajā saimniecībā tiek izmantota visa aita, kā smej Vallija, izņemot blējienu. Pirms aita tiek pārdota gaļai, kažociņu nocērpj. Par ES fondu atbalstītā projekta naudu iegādāta cērpjamā mašīna, kas maksā 300 latu, tas saimniecībai bijis liels atspaids. Tad vilna tiek mazgāta, žāvēta, sukāta, pēc tam Vallija ķeras pie šujmašīnas. Ideju šūt aitu vilnas segas ieteikusi kaimiņiene. "Nu, domājām, kā to darīt. Tas, ka aitas vilna ir veselīga un vērtīga, ir skaidrs, bet kā šo segu padarīt arī skaistu, estētisku? Aizbraucām skatīties vienā vietā, tur šuva kaut kā uz marles pamata. Tas man nepatika. Tad izdomāju, ka varētu segas stepēt kokvilnas audumā. Sākumā sanāca ļoti biezas, bet viena pircēja man pameta domu, ka vajadzētu plānākas, ar tik biezām segām esot karsti. Tagad darinu plānākas, un tās ir lētākas, tādēļ ātrāk izpērk. Ir tā — ja gribi taupīt malku, pērc biezo segu, ja gribi ietaupīt naudu, pērc plāno, bet vilna jau tāpat ir silta."
Sega mūkam
"Pirmās segas šuvu ļoti ilgi, divas nedēļas. It kā vienkāršs darbs, bet gribējās pamatīgi un skaisti. Tad nolēmu, nē, ja visu laiku tik ilgi šūšu, neko nenopelnīšu. To pirmo segu uzdāvināju māsai, viņas vīrs ir ļoti izvēlīgs, bet par šo segu bija sajūsmā. Tas man uzreiz bija impulss darboties tālāk," smejas Vallija. "Es jau parasti ļoti ieklausos, ko cilvēki domā, lai varētu pēc tam uzlabot savu darbu." Tagad Smaidos tiek darinātas ne tikai segas, bet arī aitu vilnas spilveni, matrači, gultas veļa, nereti tiek pasūtīti ortopēdiskie komplekti un jostas. Noiets segām esot labs, tās varot nopirkt veikalos Rīgā un Tukumā, pati Vallija savu produkciju ved uz gadatirgiem, lai aprunātos ar pircējiem un atrastu jaunas idejas. Daudzi pircēji nožēlojot, ka savulaik jau iegādājušies importa aitādas segas, jo vietējās esot lētākas un ekoloģiski tīrākas. Gadoties arī interesanti individuālie pasūtījumi — tā nesen šuvusi segu, kas pēc tam dāvināta kādam klosterbrālim Krievijā. Tā nu bijusi pasūtīta īpaši bieza, pat dubulta, acīmredzot tādēļ, lai mūkam nebūtu auksti. Jaunākais Vallijas darinājums ir pirts cepures, kuras labprāt pieņemot pirts piederumu veikals Rīgā, vienīgais sarūgtinājums meistarei ir tas, ka Rīgas veikali liekot lielu uzcenojumu, lētāk esot atbraukt uz Robežniekiem un iegādāties uz vietas. Šajā laikā izaudzinātas meitas un dēls, kurš šogad beidz pamatskolu, viena no meitām apguvusi reklāmas dizainu un palīdz mammai estētiski noformēt produkciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.