Valmierā tēvs ar cirvi sacērt dēlu

Paldies par atbildi! Piedodiet, daudz un pārdomāti nevaru rakstīt, tik tagad pusdienlaikā - ieskatos tik pēc manas sapratnes jūtīgās tēmās, satrauc cilvēku attieksme. Pie tam komentāru formāts spiež izteikties īsi, kas bieži domu padara skarbu. Mani daudzreiz ir parsteiguši pazīstamu cilvēku teicieni – es gan Dievam neticu. Pie tam šie cilvēki dzīvē daudzreiz rīkojušies daudz skaistāk par mani, kas gan cenšas īpaši neplātīties, bet arī neslēpj savu pārliecību par Dieva realitāti. Teikšu īsi tā - vai nu mēs atzīstam savu ticību vai nē – neviens no Dievatziņas „nevar izbēgt”. Tas noslēpums ir katra cilvēka iekšienē un to sauc par sirdsapziņu. Katrā ziņā daudzi gudri ticības cilvēki bez īpašas vajadzības vārdu „Dievs” neizrunā, jo formulas „Dievs ir tepat” skaidrojums tiešām prasa daudzas zināšanas, arī orientēšanās zinātnēs ir ļoti vēlama. Mācītājiem gan šī izvairīšanās nav iespējama, jo to nosaka viņu atbildīgais amats.

Par izglītības jautājumu gan varētu pastrīdēties - drīzāk tā nav vis izglītība bet gan inteliģence, jeb vispusīgas zināšanas - tajā skaitā par jums acīmredzami tuvo dievbijības tēmu. Taču šādai diskusijai vairs nebūtu nekāda sakara ar rakstā pieminēto nelaimi.

Dziļi atvainojos par uzbraucienu, jūsu viedoklis nav gluži zemē metams !!! Lai arī pats neesmu nekad ticējis Dievam un maz ticams ka pārskatāmā nākotnē manos uzskatos kas mainīsies pieņemšu jūsu uzskatus, jo pretstatā daudziem "tukšiem" saukļiem jūs mākat ielikt tajā visā saprāta graudus, kas tik ļoti pietrūkst ļoti daudziem cilvēkiem, neatkarīgi no ticības vai neticības !!!

Lai dēla tēvam izdodas atrast sirdsmieru, dzīvi turpmāk dzīvojot! ---------------- Šādu un līdzīgu nežēlīgu notikumi ir sekas jebkādas Dievatziņas noliegšanai – jeb cilvēks dzīvo bez atbildības pat līdzcilvēku priekšā, nemaz nerunājot par dažādām „ticībām”. Tad arī tā notiek - domā, ka var liet sev iekšā alkoholu un nenonākt pie bēdīgām sekām. Visbriesmīgāk būs, ja uztversim to visu kā „ikdienišķu” – tas ir, „pieradīsim”. Nav tāda cilvēka pasaulē, kas varētu dzīvot un teikt – esmu pilnīgi neatkarīgs no citiem un varu darīt, ko tik gribu. Tāda domāšana ir smagi sakropļota brīvības izpratne. Kā mēs nevaram ar apturēt sauli (ja arī kādreiz ļoti negribas celties un strādāt), tā nevar dzīvot bez Dievatziņas, kas nosaka attiecības starp cilvēkiem, un ko cilvēkam ir labi vai nav labi darīt, lai galu galā – būtu labi pašam. Ja cilvēks nezina, ka Dievs ir, vai dzīvo savos izdomātajos dievu priekšstatos - priekšstati nedarbojas, jo tie ir nedzīvi, un tad automātiski dumjš secinājums – dieva nav. Šodienas „jājamzirdziņš” demokrātija – ir tikai vairākuma (kuru veikli vada) vara nevis labākā cilvēces iespēja. Tiem, kas „pakārušies” uz tiem pārkāpumiem baznīcās, derētu vairāk izglītoties baznīcu būtībā, lai vispār spētu salīdzināt. Cilvēkiem, kas domā kā „WALA” – izglītība nenozīmē zināšanu daudzumu vai profesionalitāti, vairāk ar izglītību jāsaprot dzīves gudrību – latviski labāk skan – sirdsizglītība. Kristiešiem ir saprotama atziņa – Dievatziņa ir visas gudrības sākums. Steidzoties rakstīt komentārus, derētu atcerēties - Mēs visi mākam runāt, bet tikai niecīga daļa no mums zina, ko runā (K. Dzērve). Un steidzoties (pat ar labiem nodomiem), bieži piepildās - Kas atbild, iekāms viņš nav dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu (Salamana pamācības). Tas arī uz mani šodien attiecas.

Ja jau kristiete uzskata , ka nežēlīga slepkavība ir ikdienišķa parādība, tad man nav ko teikt. Es zaudēju valodu un palieku mēms. Tāpēc Latvijā nepieciešams palīdzēt vispirms "tā saucamajiem kristiešiem" saprast- kas ir kas. Savādāk- tie, kuri formāli sevi pieskaita kristiešiem ,dzīvo bez jebkādas saprašanas- ko tas nozīmē, kas tas ir. Jo par degradētu dzērāju neviens nepiedzimst, un kristieība ir tā, kas māca, lai par tādu nekļūtu. Te jau būtu no visiem māju jumtiem"' par to jārunā !

kas Latvijā notiek ārprāts -pirmkār tas ir visai ikdienišķs gadījums no degradēto dzērāju dzīves otrkārt tiem kas brēc ka Latvija ir īpaši nelabvēlīga ieteiktu palasīt kaut vai Lietuvas presi ja prot valodu ,atklāsies ka tur nekas nav labāks nerunājot vispār par Krieviju.Esmu kristiete ,bet man nepatīk ka ar šo pārliecību uzbāžas vietā un nevietā

PIlnīgi pareizi- tas būtu trakums, ja slepkava, izrādītos, ir kristīts. Un pieļauju, ka tā tas arī varētu būt. JO: ar kristību brīdi vecākiem un īpaši krustvecākiem jāuzņemas atbildība par bērnu kristīgu audzināšanu. Nevis ""drillēt galvā"' pantiņus no Bībeles, bet AR SAVU PIEMĒRU atklāt, kā kristīgam cilvēkam jādzīvo. Lai bērns, pieaugot, PATS SAPROT- ko tas nozīmē. Savādāk tādam kristīgam rituālam maz jēgas. Es zinu, ka kādi te iebildīs un atkal klaigās- ka tālākais jau Dieva ziņā. Bērns nokristīts, un tālāk lai Dievs pats par viņu gādā. Bet es tā nedomāju ! Dzīvot kā kristīgam cilvēkam ir ļoti, ļoti grūti- un bez Svētā Gara klātbūtnes -gandrīz neiespējami. Tāpēc jau ir jānožēlo grēki, tie jāapraud, jānokaunās PAŠAM par tiem Dieva priekšā, lai otrreiz vairs negribētu to atkārtot. Tas ir patiesas grēksūdzes jautājums, par ko caurmēra cilvēkiem nav pat miglainas apjausmas. Un domāju- ka arī ne vienam vien mācītājam. Es lasu par to, kā dzivojuši un ar saviem trūkumiem un kārdinājumiem cīnījušies tie, kuri atstājuši Kristīgās mācības- un saprotu, ka tas arī ir vienīgais ceļš kristietībā: cinīties pašam ar savām nepilnībām kā karavīram katru dienu! Lai citiem nebūtu jācīnās ar taviem trūkumiem. Zinu, cik grūti tas ir. Domāju- par to būtu jāizstāsta katram, kas ved kristīt savu bērniņu. Jo tā ir liela atbildība Dieva priekšā un tā bērniņa priekšā. Lai neizaug par egoistisku monstru, par "'princi"', kas kļūst par dzīvu, bet bezsirds robotu, kas mīl tikai pats sevi.

Interesanti- līdzko piemin mīlestību, tā šis vārds asociējas pārsvarā ar seksu. Tā jau ir tā lielā seksa propoganda- caur ko pasaulē gūst miljardiem lielas peļņas. Īsts opijs modernai pasaulei ! Nenoliedzu, ka viena no mīlestības izpausmēm ir seksuālas attiecības. Jautājums tikai- kāds un ar ko ? Kas ir grēks un kas nē? Masīvi klaigājot pret dievišķo kārtību, tiek noārdīti pamati, uz kā balstās cilvēku civilizācija. Visās kultūrās, visos laikos cilvēki meklējuši ceļu pie Dieva, pēc harmonijas, pēc lietu kārtības te- uz Zemes. Ja tā nebūtu pasaule sen būtu aizgājusi bojā. Es neesmu iedziļinājies ne budistu, ne hinduistu, ne kādās citās reliģijās. Bet esmu patiesi iedziļinājies kristīgā reliģijā. Un turpinu mācīties un saprast. Un, jo vairāk saprotu, jo vairāk žēl, ka patiesi- kā komentāros minēts- tie cilvēki, kuri bieži vien atrodas tur, kur ar savu dzīvi būtu jāliecina par šo mācību, atklājas pretējais. Tā ir bijis visos laikos .Taisnība. Tāpēc jau pats Kristus mācīja: klausieties un izpildīt to, ko viņi māca, bet nedariet to, ko viņi dara!- pilnīga taisnība. MĀCĪBU ir svarīgi zināt un saprast. Un tad to praktizēt un pēc tās dzīvot. Tad arī būs drosme skaidri un gaiši izteikt savas domas. pilnīgi piekrītu- kristīgai baznīcai jāattīrās ! Jāattīrās visām tās institūcijām un hierahijām ! Bet ar gānīšanos to nepanāks. Bet ar Svēto Rakstu lasīšanu, lūgšanu un domāšanu. Jo- kur tad ir alternatīva? Lai cits citu slaktē nost? Lai izvaro, zog, utt.- ? Sava kārtība ir debesīs un virs zemes. Bet tas, kas tagad Latvijā notiek- tas patiesi IR ārprāts ! Un es nemaz nonoliedzu, ka kristīgās baznīcas atbildīgās personas, zaudējot savu autoritāti un godu, - ir vienkārši pagrūduši cilvēkus šādi te dzīvot un zākāties par Dievu.

P.S. tas viss par to ka nav ko ar savām ticības mācībām atsevišķiem kadriem līst vietā un nevietā !!!

Visas šīs slpekavības un pedofilijas utml. - viss ir pričom - tās ir pāprastas demokrātijas (jeb visatļautības) un švakras izglītības sekas un vē jāpiepluso diezgan stresainais mūsdienu dzīves stils. Agrāk cilvēki gan pret jaunatni izturējās kā pret vērtību ( jo tas bija viņu nodrošinājums vecumdienām) gan arī pret vecākiem cilvēkiem cieņa bija lielāka. Tikkko kā pazūd cieņa vai ts būtu pret līdzcilvēkiem, ģimeni vai likumiem (neatkarīgi Dieva vai "mirstīgo") - tā sākas reālas ziepes !!!

Kaut kas traks- komentējot slepkavību, atkal metas virsū baznīcai un visam, kas ar to saistīts. Bet varbūt uz lietām vajadzētu palūkoties savādāk- vai tiem, kas bieži dzer, kaujas, nezin paši, ko ar savu dzīvi darīt, ir vienmēr neapmierināti- vai tiem vienalga kas- mamma, vecmamma, kāds skolotājs vai cits, ir mēģinājuši parādīt dzīvei kādu jēgu, kādu satvaru- ka ir kādas nepārkāpjamas robežas, ka var panest arī grūtības utt. Es baidos, ka nav gan , un pedofīlijas skandāli baznīcās un daudzkas cits tur pilnīgi ņepričom.

Tā jau nav ciršana, bet sišana!

..strīdējušies par sadzīviskiem iemesliem ar cirvi sitot pa galvu.. Shlesera elektorats!

a eto veģ ņekuļturno, tak skazaķ....

nu nesacirta jau gluzhi, vienk drusku iesita pa galvu, bet virsraksts protams uztaisiits taads, ka shausmas paarnjem. neenu taapat jau paarnjem, bet sacirst (gabalos) jau ir next level.