Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos minēto pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes, kas ir vecākas par 50 gadiem.
Sabiles sinagoga pilnībā saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju un apdari. Ēka celta Latvijas sinagogām tradicionāli raksturīgā veidā un ir reģionam nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, kas ir arvien retāk sastopama kulta celtņu tipa paraugs. Ēka ir vēsturiski, telpiski un arhitektoniski vērtīga, tā ir nozīmīgs akcents Sabiles pilsētas vēsturiskā centra ainavā un būtisks to veidojošs elements.
Sabiles sinagogas saglabājamās vērtības ir apjoma telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi un plānojuma pamatstruktūra.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti arī Asaru senkapi II, kas atrodas Alūksnes novadā, Alsviķu pagastā, Indzera ezera Ziemeļaustrumu krastā. Šī objekta arheoloģiskais materiāls ir nozīmīgs vēstures avots par Latvijas teritorijas apdzīvotību, seno latgaļu materiālo un garīgo kultūru, kā arī etnisko procesu norisi Ziemeļaustrumu Latvijas teritorijā. Objektam ir zinātniska un kultūrvēsturiska nozīme.
Asaru senkapu II saglabājamās vērtības ir vietas reljefs un zemes slāņu struktūra, tostarp saglabājušās liecības par senajiem apbedījumiem, kā arī arheoloģiskās senlietas - kapu inventārs.
Tāpat saraksts papildināts ar Švarcenieku muižu, kas atrodas Mārupes novadā, Jaunmārupē. Šis objekts ir vietas zīme un vērtīgs identitātes apliecinājums konkrētai kultūrvēsturiskai situācijai. Ēka ir daļēji pārveidota, taču kopumā glabā vēl pietiekošu informāciju par ēkas būvvēsturi, fasāžu arhitektonisko risinājumu, vēsturiskajiem būvgaldniecības izstrādājumiem, detaļām un tuvējo apkārtējo vidi. Tā saglabājamās vērtības ir apjoma telpiskais risinājums ainavā, vēsturiskais fasāžu arhitektoniskais risinājums, vēsturiskie būvgaldniecības izstrādājumi, vistuvākā dabas un cilvēka veidotā vide.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts papildināts ar Janču katoļu baznīcu Bauskas novada Dāviņu pagastā. Janču katoļu baznīca ir vērtīgs 20.gadsimta 30.gadu būvmākslas paraugs, kam ir autentisks veidols, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdare, būvdetaļas, plānojums un stilistiski atbilstošs interjers. Ēka ir Latvijas lauku ainavā ne tik bieži sastopama attiecīgā laikā būvēta kulta celtne ar savdabīgu arhitektonisko veidolu, kur izmantoti gadsimta sākuma nacionālajam romantismam raksturīgi elementi. Baznīcas apjoms ir neatņemama Zemgales ainavas sastāvdaļa un kultūrvēsturiski vērtīga ēka. Baznīcas iekārtu veido vērtīgi 17. un 18.gadsimta valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Janču katoļu baznīcas saglabājamās vērtības ir apjoma telpiskais risinājums ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, autentiskie interjeri un iekārtas.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas arī zāles interjera dekoratīvās apdares Talsu novadā, Abavas pagastā, Valgalē. Šis objekts ir nozīmīgs profesionālā izpildījuma, stilistiskās vienotības un noteikta laikmeta māksliniecisko tradīciju realizēšanas paraugs. Tas papildina priekšstatu par nacionālā stila veidošanas tradīcijām un turpina Anša Cīruļa, Kārļa Sūniņa un citu 20.gadsimta 30.gadu glezniecības meistaru iesāktu stilistisko ievirzi monumentāli dekoratīvās glezniecības jomā. Vienlaikus tas ir viens no nedaudzajiem nacionālā stila interjera dekoratīvās apdares paraugiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Objekta saglabājamās vērtības ir ansambļa vienotība, telpas konstruktīvais un dekoratīvais risinājums, materiāls, kā arī oriģinālā virsmas apdare - dekoratīvie gleznojumi uz griestiem un griestu pārejas.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - mākslas darbus vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem) un latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus, ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti, kas ir parakstīti vai veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai ir noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību.
Kā ziņots, pagājušajā gadā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika iekļauti 104 objekti, bet izslēgti no saraksta četri objekti.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pagājušajā gadā reģistrēti 8865 pieminekļi, no tiem 5317 ir valsts nozīmes, bet 3548 - vietējas nozīmes objekti.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts tiek veidots un papildināts, balstoties uz kolekcijas principu - valsts aizsardzības režīmu nosakot kultūrvēsturiskā mantojuma īpašas vērtības objektiem.
Lēmumi par objektu iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēgšanu no tā tiek pieņemti pēc personas iesnieguma vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas, izvērtējot objekta atbilstību valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam, pamatojoties uz normatīvajos aktos par kultūras pieminekļiem noteiktajiem kritērijiem un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijas valstī vai novadā.
Pieminekļi tiek izslēgti no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta gadījumos, ja kultūras piemineklis pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekļa vērtību.