Valsts kase Liepājas metalurgā ieguldīs tikai, ja to darīs arī akcionāri

Jau ziņots, ka LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma preses dienests. Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.Dzelme informēja, ka sarunās starp LM valdi, padomi un Valsts kasi Valsts kase norādīja galvenos virzienus, kādus uzņēmumam vajadzētu ievērot, veidojot jauno TAP pasākumu plāna versiju. Galvenie apsvērumi, kas jāņem vērā, veidojot TAP pasākumu plānu, ir Ernst & Young auditā norādītās uzņēmuma darbības nepilnības, kuru dēļ netika realizēts iepriekšējais uzņēmuma biznesa plāns; konsultanta Prudentia pieaicinātā nozares eksperta Metals Consulting International ziņojums par uzņēmuma restrukturizāciju un apgrozībai nepieciešamo līdzekļu piesaistīšana - no akcionāriem vai investora.Dzelme norādīja, ka valstij kā nodrošinātajam kreditoram ir primāra interese atgūt līdzekļus, neiesaistoties uzņēmuma kapitālā."Tāpēc jautājumu par apgrozāmo līdzekļu piesaisti vislabāk ir uzdot uzņēmuma akcionāriem - vai viņi domā ieguldīt savus līdzekļus, vai vēlas piesaistīt investoru. Valsts par iespēju ieguldīt uzņēmumā līdzekļus jau ir lēmusi agrāk, un nosacījumi, kā tas varētu notikt, jau iepriekš ir izteikti uzņēmumam un tā akcionāriem," sacīja Dzelme.Jautāta, cik ilgā laikā LM ir jāatmaksā valstij galvotā kredīta summa, ko Valsts kase samaksājusi Itālijas bankai UniCredit, Dzelme sacīja, ka ir nepieciešams vienoties par reālu parāda atmaksas grafiku atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam. LM valstij maksās arī procentus, piebilda Dzelme.Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien preses konferencē teica, ka svarīgi, lai kreditoru klubs izstrādā uzņēmuma restrukturizācijas plānu. Tieši tajā jābūt minētiem visiem svarīgajiem jautājumiem, piemēram, kādā veidā tiek atjaunota uzņēmuma darbība, tajā skaitā, no kurienes tiek piesaistīti apgrozāmie līdzekļi."Jebkurā gadījumā, tas nebūs valdības, bet kreditoru kluba lēmums," teica Dombrovskis.Jau ziņots, ka vakar pēcpusdienā tikusi pabeigta piektdien iesāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies arī uzņēmuma "kreditoru kluba" pārstāvis, valsts pilnvarnieks Prudentia Advisor. Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas tiesiskās aizsardzības plānu saskaņot ar "kreditoru kluba" interesēm.Tāpat plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā, bet Ledus halli nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.LM strādniekiem jārēķinās, ka tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet visu esošo kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāks nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums.Pēc Vilnīša teiktā, sēdes dalībnieki secinājuši, ka LM ir moderns uzņēmums ar jaunākajām tēraudkausēšanas tehnoloģijām Eiropā, uzņēmumam ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus dzelzceļa pievedceļš un neaizsalstoša osta. Sēdē secināts, ka vienīgais un valstij svarīgākais LM darbības atsākšanas modelis esot īstenot tiesiskās aizsardzības plānu."Sēdes dalībnieki saprata, ka valstij ir svarīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas orientējoši 6,8 miljonu latu apmērā gadā. Svarīgs ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis orientējoši 6,9 miljoni latu gadā," turpināja Vilnītis.Sanāksmē esot panākta vienošanās, ka LM norēķināsies ar valsti par kredītiem no UniCredit, par Itālijas bankā ņemto kredītu 51 miljona latu apmērā. "Visa attīstība iespējama tikai pieņemtā plāna ietvaros," teicis Vilnītis, "turpretim bankrota gadījumā administrators uzņēmuma mantu varētu realizēt provizoriski par 26 miljoniem latu un nodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā valsts prasījums, tiktu apmierināts labi ja 25% apmērā, bet nenodrošinātie kreditori Latvenergo, Latvijas Gāze, Stemcor un citi, visticamāk, neatgūtu neko."Ticis runāts arī par to, ka līdz tiesiskās aizsardzības plāna izskatīšanai tiesā 26.augustā netiks rosināta LM bankrota procedūra. Uzņēmuma padome, valde un "kreditoru klubs" apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca atsāktu ražošanu. "Sagaidāms, ka Valsts kase pievienosies uzņēmuma apņēmībai atsākt LM darbību septembrī," piebildis Vilnītis.