Kā norāda Valsts kontrole, nav pieļaujams, ka iedzīvotājiem tiek atkārtoti pieprasīta informācija, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iestādēm tā jāiegūst pašām, sadarbojoties savā starpā primāri elektroniskā veidā. Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm netiek mērķtiecīgi koordinēta, secinājuši revidenti.
"VARAM vairāk nekā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu administrēšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 miljoni eiro ERAF līdzekļu, nepietiekami pievēršoties kopējai valsts pārvaldes IKT attīstībai, tai skaitā datu apmaiņai," uzsvēra Valsts kontrolē.
No valsts budžeta līdzekļiem IKT jomai ik gadu tiek atvēlēti būtiski līdzekļi - 28 miljoni eiro IKT pilnveidei un 41 miljons eiro IKT uzturēšanai. Valsts kontroles ieskatā, šie līdzekļi nekalpo par pietiekamu atspērienu birokrātisko procesu mazināšanai valsts iestāžu darbībā, bet gan liek cilvēkiem būt "kurjeriem".
Lai gan revīzijā ir konstatēti arī pozitīvi iestāžu sadarbības gadījumi, kopumā datu apmaiņas izveide starp tām ir smagnēja - iestādēm nav pietiekamas informācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbībā, jo nav vienkopus apzināti ne 178 valsts informācijas sistēmās uzkrātie dati, ne šo datu aprite starp iestādēm.
Kā secina Valsts kontrole, Latvijā ir izstrādāts centralizēts risinājums informācijas apritei starp valsts, pašvaldību un privātām informācijas sistēmām - Valsts informācijas sistēmu savietotājs jeb VISS. Ilgtermiņā tas ir efektīvākais ceļš datu apmaiņai valsts pārvaldē. Tomēr šobrīd VISS izmanto tikai 11 iestādes un citas pievienojas kūtri, jo VARAM trūkst stratēģijas pārejai uz obligātu tā lietošanu, secināts revīzijā. Patlaban VISS sistēmā ļoti aktīvi notiek Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātās informācijas apmaiņa par dažāda veida ieņēmumiem, pabalstiem un maksājumiem. Uzņēmumu reģistrs revīzijā uzsvēris, ka datu izplatīšanu attīstīs tikai VISS, netērējot resursus citiem informācijas apmaiņas veidiem, atzina Valsts kontrolē.
Revīzijā arī konstatēts, ka lielākā daļa iestāžu joprojām datu apmaiņai izmanto divpusējus datu apmaiņas kanālus, kuros nepieciešams būtisks manuālā darba ieguldījums, kā arī divpusējus sadarbības līgumus, kuru slēgšana mēdz aizņemt pat gadu un kuru uzturēšana prasa ievērojamus resursus. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vien ir noslēgusi 686 sadarbības līgumus par datu apmaiņu. Turklāt valstī trūkst vienotas kārtības, kā iestādēm visefektīvāk vienoties par šādu divpusēju informācijas apmaiņu, tai skaitā par fizisko personu datu aizsardzību.
Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad iestādes pieprasa iedzīvotājiem iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, nav aktualizēti normatīvie akti, iestādēm nav pieejas citu iestāžu datiem vai arī par to saņemšanu jāmaksā. Piemēram, portālā www.latvija.lv aptuveni 18% valsts iestāžu un 51% pašvaldību pakalpojumu aprakstos tiek norādīta nepieciešamība iedzīvotājam iesniegt datus, kuri jau ir pieejami valsts pārvaldē.
Kā pozitīvu piemēru Valsts kontrole min LAD, kas jau revīzijas laikā pārskatīja procesus un Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai lauku atbalstam vairs nav jāiesniedz izdruka no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas. Tāpat Uzņēmumu reģistrā laulību līgumu reģistrācijai vairs nav jāuzrāda laulības apliecība.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VARAM ir sniegti deviņi ieteikumi kopējās valsts savstarpējās datu apmaiņas plānošanas un pārvaldības uzlabošanai līdz 2021.gadam, savukārt Ekonomikas ministrijai, kas atbild par būvniecības jomu, sniegti četri specifiski ieteikumi Būvniecības informācijas sistēmas sekmīgākai ieviešanai un tālākai attīstībai.
Ieteikumu mērķis ir veicināt gan efektīvāku valsts pārvaldē jau uzkrāto datu izmantošanu, gan vienkāršāku pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.
"Lai gan valsts pārvaldē vēl nav panākta visaptveroša datu apmaiņa starp iestādēm, nākamais izaicinājums ir datu atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju pieejamu ikvienam, piemēram, pētniecības vajadzībām vai tirgū izstrādājot jaunus pakalpojumus. Par šajā jomā secināto Valsts kontrole informēs nākamajā nedēļā," piebilda iestādē.