Komentējot klausītāja izteikumu, ka daudzi iedzīvotāji nav zinājuši, kam pieder Latvijas Krājbanka, kuras darbība pašlaik apturēta, jo bankas nosaukumā ir valsts vārds, un vai nevajadzētu ierobežot Latvijas vārda neatbilstošu izmantošanu, Bērziņš norādīja, ka tas būtu jādara. "Ļoti laba doma, ko vajadzētu pielabot", viņš sacīja.
"Tur [Latvijas Krājbankā] tā veikli tas tika izmantots... Tā acīmredzot ir mūsu nepilnība," teica Bērziņš un piebilda, ka tagad jauniem uzņēmumiem vairs nevar izmantot Latvijas vārdu, bet "Latvijas Krājbankas" gadījumā tas vēl bija iespējams.
"Tas noteikti ir maināms," uzsvēra Bērziņš un paskaidroja – ja uzņēmums vairs nav valsts pakļautībā, tas nevar izmantot valsts vārdu, lai ikvienam iedzīvotājam būtu skaidrs, ka tas nav saistīts ar valsti.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku. Otrdien ar bankas Citadele starpniecību ir sāktas garantēto atlīdzību izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem gan fiziskām, gan juridiskām personām, kurām atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.