Valsts uzņēmumu valdes gaida pārmaiņas

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP) norāda, ka viņu partijas un valdības deklarācijas uzstādījums par profesionālu uzņēmumu pārvaldi viennozīmīgi satur sevī uzdevumu pārvērtēt esošo amatpersonu kompetenci un piemērotību. Bet tas nenozīmē, ka pašmērķis ir esošo amatpersonu nomaiņa.

Savukārt satiksmes ministrs Aivis Ronis De facto saka: "Manai pieejai, un es ticu, arī valda Dombrovska pieejai, pamatā nav politiskā piederība, bet gan profesionalitāte, un tā mēs šos jautājumus skatīsim. Mēs skatīsim, kādi bijuši šo uzņēmumu rādītāji, un tas būs galvenais kritērijs."

Par ministrijas un ministra pārstāvju nomaiņu Latvijas ostās jau domā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), piebilstot, ka  atlasīs iespējami profesionālākus kandidātus.

Pārmaiņas gaidāmas vienā no lielākajiem un vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem – Latvijas valsts meži (LVM), kuru iepriekš politiski pieskatījusi Zaļo zemnieku savienība (ZZS). Pēdējos 12 gadus šo uzņēmumu vadījis Roberts Strīpnieks, kurš uzsver, ka "strādājis pēc labākās sirdsapziņas un saskaņā ar akcionāra interesēm". Tagad pār šo nozari aizbilst Vienotība, un jaunā zemkopības ministre Laimdota Straujuma apliecina: "AS Latvijas valsts meži valdē pārmaiņas būs. Tiks izvērtētas iespējas, kā šīs pārmaiņas veikt. Ir pilnīgi skaidrs, ka galvenais kritērijs LVM valdei būs profesionalitāte."

Iepriekš politiķi ir spējuši pierādīt, ka profesionalitāte ir ļoti staipāms jēdziens. LVM valdes loceklis, ZZS biedrs Kārlis Boldiševics „De facto” pauž viedokli, ka izvēlēts profesionāli īpašību dēļ: "Tad, kad tiku ievēlēts LVM valdē, tika ņemtas vērā vairāk profesionālās īpašības, un tikai pēc tam tā politiskā uzticība."

LVM valdē viņš cita starpā ir atbildīgs par mežu infrastruktūru un attiecīgi simtiem iepirkumu ik gadu. De facto aprēķināja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā vien noslēgušies mežu infrastruktūras iepirkumi kopumā par vairāk nekā 18 miljoniem latu. Lai saglabātu savu amatu, Boldiševičs pat ir gatavs uz tādu ārišķīgu soli kā partijas biedra kartes nolikšanu uz laiku.

Izvairīgi diplomātiskas ir atbildes par to, kā īsti notiks pārmaiņas Satiksmes nozarē, kur savulaik Ainārs Šlesers nekautrējās likt amatos „šoferu dēlus”, tēvzemiešu Kaspars Gerhards izvija savējo tīklu, bet Uldis Augulis visu sakārtoja ar ZZS menedžeriem. Piemēram, lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse neslēpj, ka viņš izvēlēts gan profesionālu, gan partijas piederības dēļ. Ne viņš, ne citi valsts uzņēmumu vadītāji, kurus aptaujāja „de facto” pagaidām nav jutuši mājienus par iespējamu nomaiņu. Bet jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies mazināt partiju ietekmi valsts uzņēmumos.

"Ņemot vērā, ka Valdis Dombrovskis ir izrādījis vēlmi apmeklēt vairākus uzņēmumus, tad tas liecina, ka tā būs valdības vadītāja viena no prioritātēm. Un, tad, kad mēs tiksim galā ar budžetu, es domāju, ka mums būs vairāk laika veltīt šai lietai," saka satiksmes ministrs Ronis. Ekonomikas ministrs domā, ka izvērtēšanas process jāveic līdz Jaunajam gadam.

No ministru atbildēm saprotams, ka amatpersonu vētīšanai viņi ķersies klāt, tiklīdz ies mazumā budžeta veidošanas drudzis. Visticamāk, pirmos mainīs iepriekšējo ministru un ministriju deleģētos pārstāvjus ostu valdēs. 

"Cilvēku ir tik maz potenciāli, kas varētu kandidēt, ka tādu plašu konkursu rīkot es pašlaik neredzu nepieciešamību. Es tiešām nevaru šobrīd pateikt konkrēti. Ja būs grūtības atrast kandidātu, tad paplašināsim to meklēšanas loku," saka Sprūdžs, kuram jāatrod cilvēki, ko virzīt darbam ostās.

Bet nav līdz galam pagaidām skaidrs, kur un kā tieši šos profesionāļus meklēs, jo uz konkursu rīkošanu neviens neuzstāj. Satiksmes ministrs Ronis uzsver, ka svarīgi panākt, lai nav politiski motivētu iepirkumu, bet partejiskā piederība viņaprāt nedrīkst būt izšķiroša palikšanai vai nepalikšanai amatā.

Savas izmaiņas var nest arī iecere mainīt valstij piederošo uzņēmumu un kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtību, to daļēji centralizējot un šim uzdevumam veidojot pārvaldības institūciju, kas sadarbojas ar nozaru ministrijām. Šis projekts izstrādāts jau iepriekšējās valdības laikā un to apņēmusies turpināt arī jaunā valdība.