2024. gadā Latvijas daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmēto kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstami arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidoti koksnes izstrādājumi, ko izgatavo, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā citu uz cita. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs nākamajam slānim, tāpēc arī to nosaukums ir "krusteniski līmēti". Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan dzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un grīdu segumiem.
Izturīgi un ugunsdroši
Tiem ir augsta nestspēja, labas izolācijas īpašības un seismiskā izturība, tāpēc tos izmanto jumta segumu konstrukcijās arī no citiem materiāliem būvētās ēkās. Tāpat tos izmanto strukturālo siju un balstu izgatavošanai. Biezāki krusteniski līmētie koka paneļi spēj izturēt ievērojamas slodzes, tāpēc tos izmanto gājēju tiltiem un līdzīgām infrastruktūras būvēm. Būvniecībā tos izmanto kā pamatnes konstrukcijai smagajai tehnikai būvlaukumos.
Atbilstoši standartam ražotiem krusteniski līmētiem paneļiem ir augsta ugunsizturība, jo tie lēni pārogļojas, veidojot aizsargslāni, kas nodrošina konstrukcijas slodzes stabilitāti ugunsgrēku laikā, tāpēc šis materiāls atbilst daudzstāvu ēku drošības standartiem. Turklāt šiem paneļiem ir ievērojami labākas termiskās izolācijas īpašības, salīdzinot ar betona vai citu augstas slodzes noturības būvmateriālu risinājumiem.
Izmaksas, lietojot krusteniski līmētos paneļus, ir augstākas, nekā veidojot betona konstrukcijas, piemēram, liela izmēra paneļiem ir nepieciešama īpaša loģistika, lai tos piegādātu uz būvniecības vietu.
Tas ir izcili piemērots celtniecības materiāls, kad mērķis ir samazināt oglekļa pēdas nospiedumu, jo to ražošanā patērētais CO2 apjoms ir par 35% mazāks nekā betona un par 50% mazāks nekā tērauda būvmateriāliem. Diemžēl šo materiālu izmantošanu ierobežo daudzviet esošie normatīvi, kas reglamentē koka ēku maksimālo augstumu vai maksimālo stāvu skaitu. Tomēr tieši krusteniski līmētu kokmateriālu izmantošana ļāva īstenot daudzus koka augstceltņu būvniecības projektus.
Koka debesskrāpji
Izmantojot krusteniski līmētus kokmateriālus, 2016. gadā tika uzcelta 53 metru augsta 18 stāvu studentu apartamentu ēka (Brock Commons Tallwood House) Kanādā – Britu Kolumbijas Universitātes studentu pilsētiņā. Tolaik Kanādā bija aizliegts būvēt koka ēkas, kuras būtu augstākas par sešiem stāviem, un šīs ēkas būvniecībai bija nepieciešama īpaša atļauja. Ēka ir uzcelta uz betona pamatiem ar līmētā koka kolonnām, kas ar tērauda detaļām ir savienotas ar stāva grīdām no piecu slāņu krusteniski līmētas koksnes. Ēkas konstrukciju balsta divi betona piloni, kas stiepjas visā ēkas augstumā un kalpo arī kā ēkas kāpņu stiprinājumi.
No 2016. līdz 2019. gadam šī bija augstākā masīvkoka celtne pasaulē. No 2019. gada līdz 2022. gadam pasaules augstākā masīvkoka ēka bija daudzfunkcionālais (dzīvojamās telpas, biroji u. c.) koka debesskrāpis Mjøstårnet (18 stāvi, 85,4 metri), kas atrodas 100 kilometru no Oslo Norvēģijā. Debesskrāpi balsta līmēta koka kolonnas, sijas, kā arī diagonālie savienojumi. Krusteniski līmētas koka plātnes ir izmantotas lifta tuneļu, kāpņu sienu un balkonu stiprināšanai. Līdz pat 11. stāvam grīdu segumam ir izmantota strukturāli laminēta finiera koksne, bet septiņu augstāko stāvu grīdas ir veidotas no betona plāksnēm, kuras ir novietotas uz koka balstiem.
Lielākie eksportētāji
ITC dati liecina, ka 2024. gadā pasaules lielākā krusteniski līmētu kokmateriālu eksportētāja bija Austrija (260 miljoni eiro, 71,66% no pasaules kopējā eksporta), tai sekoja Vācija (48,44 miljoni eiro, 13,35%), bet trešajā vietā bija Zviedrija (13,56 miljoni eiro, 3,74%). Ceturtajā vietā bija Kanāda (10,24 miljoni eiro, 2,82%), piektajā – Čehija (10,20 miljoni eiro, 2,81%), bet Latvija ar 5,64 miljonus eiro lielu eksportu (1,55% no pasaules kopējā eksporta) bija sestajā vietā pasaulē. Pasaules lielāko krusteniski līmētu kokmateriālu eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Krievija (2,3 miljoni eiro, 0,64%), Spānija (2,26 miljoni eiro, 0,62%), ASV (1,95 miljoni eiro, 0,54%) un Francija (1,29 miljoni eiro, 0,35%). Lietuva ar 0,51 miljonu eiro (0,14%) bija 16. vietā pasaulē.
Vērtējot ienākumus no krusteniski līmētu kokmate riālu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 3,03 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Austrija (28,33 eiro), bet trešajā – Zviedrija (1,28 eiro). Pasaules lielāko krusteniski līmētu kokmateriālu eksportētāju sešiniekā vēl bija Čehija (0,94 eiro), Vācija (0,58 eiro) un Kanāda (0,25 eiro). Jaunzēlande ar 0,22 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva (0,18 eiro) – 8. vietā, savukārt Igaunija (0,02 eiro) – 14. vietā.
2024. gadā Latvijas galvenie krusteniski līmētu kokmateriālu eksporta tirgi bija Nīderlande, Beļģija, Lietuva, Igaunija, Somija un Zviedrija. 2023. gadā šīs valstis saņēma 96% no visa Latvijas krusteniski līmētu kokmateriālu eksporta, bet 2024. gadā – 98%. 2024. gadā 48,6% no Latvijas krusteniski līmētu kokmateriālu eksporta bija uz Nīderlandi, 15,2% – uz Beļģiju, bet ap 10% – gan uz Lietuvu, gan Igauniju.
Lielākās importētājas
Pasaules vislielākā krusteniski līmētu kokmateriālu importētāja 2024. gadā bija Vācija (58,5 miljoni eiro, 20% no kopējā pasaules importa), tai sekoja Itālija (44 miljoni eiro, 15,08%), bet trešajā vietā bija Šveice (28,4 miljoni eiro, 9,73%). Pasaules lielāko krusteniski līmētu kokmateriālu importētāju sešniekā vēl iekļuva Apvienotā Karaliste (26,29 miljoni eiro, 9%), Francija (19,48 miljoni eiro, 6,67%) un Austrija (14,9 miljoni eiro, 5,1%). Latvijas (0,52 miljoni eiro, 0,18%) un Lietuvas (70 tūkstoši eiro, 0,02%) imports bija ievērojami mazāks par eksportu.
