Ministru kabineta (MK) šīsdienas sēdes darba kārtībā bija iekļauti grozījumi MK 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 Noteikumi par koku ciršanu mežā, tāpat kā plānotās izmaiņas meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos. Tomēr vakar pēcpusdienā Tiesību aktu projektu (TAP) portālā parādījās informācija, ka jautājuma izskatīšana atlikta.
Pret noteikumu projektu jau ilgāku laiku iebilst divas ministrijas un vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO). Projekta kritiķi norāda, ka tas ir pretrunā Satversmes tiesas (ST) 2024. gada 8. aprīļa spriedumam lietā Nr. 2023-01-03. Jāatgādina, ka tas bija spriedums, ar kuru Noteikumu par koku ciršanu mežā 7. pielikums, ciktāl ar to tika samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža. Tāpat ST noteica, ka minētais pielikums daļā, kas atzīta par neatbilstošu Satversmes 115. pantam, ir spēkā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam.
Ilgstošas diskusijas
Zemkopības ministrija (ZM) ar jauno noteikumu projektu vēlas samazināt to gadījumu skaitu, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, samazināt laika patēriņu mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai, samazināt laika patēriņu egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai u. tml. Tomēr projekta pretinieki min pavisam citus argumentus.
Sarakste par jaunajiem grozījumiem starp ZM un noteikumu kritiķiem notiek jau kopš 2024. gada, liecina pievienotie dokumenti. Par ZM rīcību "ļoti nopietnas bažas" paudusi Latvijas vides organizāciju iniciatīva Zaļais barometrs, kuras vēstuli vairāku NVO vārdā parakstījis Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Vairākas no šīm organizācijām savus negatīvos atzinumus sniegušas arī atsevišķi, piemēram, biedrība Zaļā brīvība pat divreiz.
NVO ieskatā noteikumu projekts pieļauj maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu ar iespēju šo ierobežojumu neievērot, plānojot vairākas kailcirtes vienā nogabalā. Paplašinot neproduktīvās mežaudzes kritērijus, priežu-bērzu mežus varētu cirst jau 40 gadu vecumā, lai gan likumā noteikts galvenās cirtes vecums priedei 101 gads un bērzam 71 gads. Noteikumu jaunā redakcija pieļautu izcirtumu līdz 0,5 hektāriem neuzskatīšanu par kailcirtēm, tādējādi apejot kailciršu regulējumu, kā arī atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, aizstājot to ar meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību. NVO arī uzskata, ka pieļaujamās novirzes vidējā caurmēra mērījumos noteikšana līdz 20% faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko ST atzina par neatbilstošiem ilgtspējības principiem.
Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) parakstītā atbildes vēstulē gan norādīts: "Zemkopības ministrija nekādā mērā ar grozījumiem koku ciršanas noteikumos nav plānojusi radīt apstākļus, lai kāds ar negodprātīgu rīcību varētu apiet Satversmes tiesas spriedumu vai lai samazinātu galvenās cirtes caurmēru." Šajā vēstulē ministrija sola ņemt vērā NVO iebildumus, tomēr pagājušā gada vasarā, kad vairākas organizācijas atkal sniedza savus atzinumus par sagatavoto projektu, iebildumi joprojām bija spēkā. "Iebilstam pret kailcirtes pieļaujamās platības palielināšanu, kas gan vietas līmenī, gan ainavas līmenī palielinās videi nedraudzīgas prakses – kailcirtes pielietojumu, ko Izziņas dokumentā uzsver arī Zemkopības ministrija," pagājušā gada jūlija atzinumā raksta Pasaules Dabas fonds. Latvijas Ornitologu biedrība uztur iepriekš izteikto iebildumu pret pieļaujamās kailcirtes platības palielināšanu 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI Silava datiem). Šādiem grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM vispār nav vērtējusi.
Arī ministrijas ir pret
Zīmīgi, ka gan Ekonomika, gan Finanšu ministrijai nav bijuši iebildumi, arī Satiksmes ministrijai, kas projektu saskaņojusi pēc termiņa. Toties Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka projektā ietvertās normas var radīt ietekmi uz vidi, kā, piemēram, veicot izmaņas attiecībā uz maksimālo kailcirtes cirsmas platību, mainot kritērijus mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu vai mainot kritērijus par koka atzīšanu par tādu, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Tādējādi, it īpaši ņemot vērā piesardzības principu, projektam būtu veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.
Atbilstoši Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Tādējādi tas apstāklis, ka teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju, norāda TM.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savā atzinumā norādījusi, ka neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kamēr MK nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Tiesa, arī šis atzinums iesniegts pagājušā gada jūlijā.
VARAM atzinumā arī paustas bažas, ka meža apsaimniekošanas prakse, kas vērsta uz intensīvu mežizstrādi, būtiski ietekmēs Latvijas mežus un ir klajā pretrunā mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, kas veido pamatu mežu apsaimniekošanai tā, lai tie saglabātu savu bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, reģenerācijas spējas un vitalitāti arī nākotnē. VARAM turpina uzturēt iepriekš izteikto iebildumu un kategoriski iebilst pret maksimālās kailcirtes cirsmas platības palielināšanu.
Pašlaik jaunākais dokuments, kas pievienots TAP portālā pirms MK sēdes, ir 2025. gada 3. decembrī sniegtais projekta izvērtējums no ST sprieduma izpildes viedokļa. Dokumentā, kurā analizētas mainītās noteikumu normas, lielākajai daļai no tām kā pamatojums minēts administratīvā sloga samazinājums vai arī tehnisks precizējums. Vakar dienas gaitā arī būtiski mainījās pieaicināto personu loks – pirms tam minēts bija tikai Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvis Kristaps Klauss, pašlaik sarakstā ir vēl vairākas personas, tostarp Zaļās brīvības un Latvijas Ornitologu biedrības pārstāvji. Vienīgi nav zināms, vai jautājuma izskatīšana pārcelta par nedēļu vai uz ilgāku laiku.