Vārda brīvību ierobežojošos grozījumus Saeima jau reiz izbrāķēja

Pamatojoties ar rūpēm par cietušo interesēm, Tieslietu ministrija plānojusi aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana, tiesāšanās un stājies spēkā spriedums. Tiesa gan, saskaroties ar ļoti asu pretreakciju, tieslietu minsitrs Dzintars Rasnačs (NA) pieprasījis pagaidām atsaukt plānotos grozījumus un nodot tos atkārtotai izvērtēšanai darba grupā, diskusijā iesaistot arī žurnālistu profesionālās organizācijas."Ļoti daudz ko nozīmē konkrētie cilvēki, konkrētie tiesneši. Manā pieredzē ir bijis, ka tiesneši strādā pēc noteiktiem principiem, un tad ir viegli sadarboties. Man šķiet, ka grozījumi ir ļoti viegli interpretējami, un tas atsviestu mūs 10 līdz 15gadus atpakaļ," iecerētos grozījumus sarunā ar raidījumu _Nekā personīga _kritizē žurnālists Ivo Jurkāns.Arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris uzskata, ka tas būtu pretrunā ar atklāto tiesas procesu būtību - šādas tiesas sēdes kalpo sabiedrības tiesībām zināt, ka tiesa spriesta taisnīgi. "Mēs publiskās tiesas sēdēs spēlējam vienu un to pašu lomu – gan jūs kā mediju pārstāvji, gan es kā tiesnesis. Mums ir jāatspoguļo sabiedrības intereses un vajadzības, jāaizsargā sabiedrība. Tajā pašā laikā mēs nevaram pateikt, ka šis cilvēks jau ir vainīgs," stāsta Stūris.Pretrunīgos likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa. Kurš tieši ierosinājis stingro normu, uzzināt nevar, jo darba grupa protokolus nav rakstījusi. Tās vadītāja Indra Gratkovska joprojām uzskata, ka darbs paveikts labi un būtībā mediju likumā nekas nav mainīts. Gratkovska kategoriski noraida, ka tādējādi medijiem mēģināts "uzlikt rāmjus".Tam nepiekrīt juriste Linda Bīriņa, kura specializējas mediju tiesību jautājumos. Ministrijas izstrādātais likumprojekts ne tikai būtiski sašaurina preses tiesības, bet ir tiešā pretrunā gan ar nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību principiem attiecībā uz vārda brīvību. Linda Bīriņa arī izpētījusi, ka Eiropas savienības direktīvā, uz ko atsauces ierēdne, īpaši norādīts, ka ierobežojumiem jābūt saskaņā ar vienu no cilvēka pamatbrīvībām - vārda brīvību.Ja iecerētais regulējums stātos spēkā, Jūrmalgeitas skandāls medijos neizskanētu, raidījumam _Nekā personīga _apstiprina Bīriņa. "Principā tas iekļauj aizliegumu kriminālprocesa materiālus jebkādā veidā publiskot, un [grozījum projektā] nekādā veidā nav minēts, ka šie ir izņēmumi - šīs būtiskās sabiedrības intereses, kas katrā noteiktā gadījumā būtu jāizvērtē. Šobrīd tas ir absolūts aizliegums, kas ir paredzēts ar grozījumiem," uzskata juriste.Raidījumā _Nekā personīga _secināts, ka direktīva ir tikai aizsegs ministrijas nekvalitatīvajam darbam. Identiski grozījumi likumā par presi jau vienreiz tika virzīti uz apstiprināšanu Saeimā, taču 2009.gadā tie piedzīvoja fiasko cilvēktiesību komisijā, nesasniedzot parlamenta plenārsēdi. Arī toreiz tieslietu ministriju kūrēja nacionāļi, un tos Saeimā uz otro lasījumu iesniedza toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš ir spiests atzīt, ka "lielas atšķirības" starp toreiz iesniegto un pašreiz virzīto grozījumu projektu nevar nosaukt, un nespēj pateikt, kāpēc grozījumi kā jauni atkal parādījušies tagad.Iespējams, ieviešot absolūto aizliegumu žurnālistiem publicēt kriminālprocesa materiālus, ministrija neveiksmīgi centās palīdzēt izmeklēšanas iestādēm, no kurām laiku pa laikam noplūst vēl izmeklēšanā esošu lietu saturs - sarunas, ekspertīzes un citi pierādījumi. Taču šie grozījumi problēmu nerisina, jo neattiecas uz portāliem un blogiem, kas nav reģistrējušies kā mediji, norāda Nekā personīga.Atbilde uz to, kura persona īsti ierosināja labot preses likumu ar jau reiz izbrāķētu redakciju, varētu slēpties sēžu protokolos. Tomēr tieslietu ministrija aizbildinās, ka rakstveidā neviens sarunas nav fiksējis, bet esot veikti audioieraksti, kurus šonedēļ tā lielā apjoma dēļ žurnālisti iegūt nevar.