Vardarbības un likumpārkāpumu dēļ pieprasa slēgt bērnu namu Laubere

Tas ir smiekligi,zinot tadus bernus un zinot,ka vini mak izmantot telefona nummuru savtigos nolukos,lai zinotu,to,kas nav patiesiba.Tikai tapec,ka nevar darit visu,kas iepatikas un kapt pieaugusajiem uz galvas.Tak beidziet rakstit mulkibas un beidzot normali atveriet acis.

hahahaha.. tos sīkos bandītus ar nažiem un kriminālo pieredzi tagad izsēs pa visiem pārējiem bērnu namiem - lai plosās un gandē arī tos.. Jauki :) Prieks, ka mūsu bārenīši ir drošībā un aprūpēti :)

Un ja vēl parēķina, ka uz katru atklātu gadījumu ir kādi 5-10 neatklāti.. nu komon! Jau atkal kārtējā varas struktūra parāda savu totālo nespēju tikt galā ar pienākumiem ko tā ir uzņēmusies! Bet cilvēki redz labāk uzticas tai varai un turpina maksāt nodokļus, lai pa to naudu ko šādu varētu darīt.. Un ko tagad trulais Latvijas Radio runās? Atkal provēs novirzīt diskusiju izmantojot argumentu - "bet varbūt tie cilvēki tā rīkojās jo saņem ļoti mazas algas?" - it kā dajebkas varētu ko tādu attaisnot! Bet nu.. tā varbūt vismaz neviens neuzdos jautājumu - kā pie velna kas tāds varēja notikt tik ilgi?! Ja ir zināms, ka tas notika ilgstoši, tad kāpēc neviens to neapturēja laicīgi? Tikai pasmērēja papīrus, noplātīja rokas un gāja kafiju dzert? Un kā jūs cilvēki varat iet gulēt ar pārliecību, ka nekas tāds nenotiek šobrīd kādā citā bērnu namā?!

Par vardarbību pret bērniem būtu japiespriež nāvessods publiski pakarot!

liek par skolu direktoriem

kas notiks ar bērniem?

tas ir apmēram tas pats kā neviss tīrit māju, bet to nodedzināt lai miers

Ziņa par to, ka latvietis izmisis par Norvēģijā atņemtiem bērniem. Tajā pat dienā vēl līdzīga ziņa - latviešu žurnālistei tajā pat Norvēģijā atņemts bērns. Ļaužu sašutums izpaužas komentāros un tikai retais iebilst, ka varbūt tur arī kāda vecāku vaina. 500 komentāros šausmu stāsti no Norvēģijā bijušajiem latviešiem par 50 ar varu no savām ģimenēm izrautiem bērniem, kas izdarījuši pašnāvību, par to, ka "...Norvēģiem, ir dziļas un senas saknes šajā arodā, bērnu un sieviešu nolaupīšanā - to jau viņi darija senajos Vikingu laikos.. ". Negribas ticēt. Tāda viscaur jauka zeme, atceros braucienu, vienīgā nelaime augstās cenas. Eju iekšā vēl, šoreiz tīmeklī uz kādu cilvēktiesību vietni: . Un lūk, kas atklājas:. Norvēģija ir ģimenei visnaidīgāka zeme Eiropā! Oslo. Publicēts 17/2/2012. Jan Hansen, ārštata žurnālists (NJ). . Kur mēs vēl Eiropā varētu atrast kādu līdzīgu valsti vecajai Stasi Austrumvācijai? Meklēsim to uz ziemeļiem no Dānijas un Zviedrijas rietumos. Šī gari izstieptā valsts bieži tiek saukta par citādu valstī un tas nav bez iemesla.. Valsti šobrīd parvalda politiķi, kuri panākuši, ka Norvēģija ir ģimenei visnaidīgākā valsts Eiropā. Tas noticis, galvenokārt, pateicoties valsts iestāžu birokrātiem, kuri allaž ir bijuši priekšgalā ar centieniem demoralizēt sabiedrību un izdzēst pamatvērtības. Norvēģija nezin kāpēc sauc sevi par kristietīgu nāciju. Taču tas nelabi smird pēc liekulības un daudzkārtainas dubultmorāles.. Barnevernet (Bērnu aizsardzības iestāde) uztur naidu pret ģimeni Norvēģijā. Barnevernet ir jau sen pazīstams kā karojoša iestāde ar plašu varu un iespējām nolaupīt bērnus, nogalināt nedzimušos, izsekot, iebiedēt, terorizēt un iznīcināt ģimenes un bērnu nākotni. . Barnevernet ir atļauts viss attiecībā uz Norvēģijas bērniem, un aģentūra nekad nemācās no savām kļūdām. Tās darbiniekus par visiem 100% aizsargā sistēma. Un tiem interesē valsts piešķirtie prāvie naudas līdzekļi, nevis bērni. Un viņu ienākumi balstās uz nolaupīto bērnu skaita. Tas ir viņu pastāvēšanas jautājums.. ***. Nu tagad saprotu. Vajadzētu pulcēt ļaudis un pie viņu vēstniecības vismaz kādu viņu karogu nodedzināt. Bet tā ir tikai aisberga virsotne norvēģu stilā. Īstenība ir baisa un globāla.. . Par par šī ļaunuma sakni šeit daži fragmenti no pazīstamā amerikāņu politologa Stephen K. Baskerville raksta "Children as Victims: Convention on the Rights of the Child". Ja CEDAW (Committee on the Elimination of Discrimination against Women) prezumē vīriešus kā sieviešu apspiedējus, tad ANO Bērnu tiesību konvencija prezumē vecākus kā bērnu apspiedējus. Un tam ir ļoti tālejoša politiskā ietekme.. ANO un citas starptautiskas organizācijas jau sen ir paudušas bažas par bērnu ciešanām. Tomēr, saskaņā ar viņu pašu atzinumu, gadu desmitos ir paveikts ļoti maz: neskatoties uz visaptverošiem standartiem un saistībām attiecībā uz bērnu tiesībām un zināmu progresu mērķu sasniegšanā, miljoniem bērnu ikdienas realitāte visā pasaulē joprojām krasi kontrastē ar šīm saistībām un mērķiem - bērni vēl joprojām saskaras ar nopietniem draudiem izdzīvošanai, tiem trūkst kvalitatīvas izglītības iespējas, pienācīga veselības un sociālā aprūpe, tie cieš no bērnu darba tā smagākajos veidos, seksuālās izmantošanas, slimībām, bruņotiem konfliktiem, dažādu formu vardarbības, piespiedu agrīnām laulībām un kaitīgām tradicionālām ierašām. Bērni, kas pieder pie neaizsargāto grupām, saskaras ar īpašiem riskiem un ir pakļauti diskriminācijai un atstumtībai. Meitenes saskaras īpašiem riskiem un tām vajadzīga īpaša uzmanība. (European Union Guidelines n.d., 3). Tomēr nav skaidrs, kā šie atzinumi varētu aizsargāt bērnus no šīm vienā lielā nekārtīgā kaudzē samestajām un neskaidri noteiktajām šausmām. Lielākā daļa no šīm problēmām pastāv pasaules nabadzības un nestabilitātes zonās. Bērni tur cieš tāpat kā visi pārējie iedzīvotāji un arī viņu pašu vecāki. Lielākajā daļa te nav nekāda nozieguma un lietot šo jēdzienu, lai šķirtu bērnus no vecākiem un kriminalizētu vecākus, ir ļaunākā veida ciniska liekulība un vēl viena cita ekspluatācija, kas daudzējādā ziņā ir daudz nežēlīgāka, nekā tas, ko bērni ir jau piedzīvojuši. . Šīs problēmas, protams, nevar atrisināt, industrializētajās demokrātijās atņemot bērnus vecākiem un kriminālizējot vecākus. Taču tas ir veikli ieslēpts Bērnu tiesību konvencijas saturā.. Bērnu tiesību konvencija iet tālāk par CEDAW, pārkāpjot valsts suverenitāti, ignorējot valsts un vietējo līmeņu ievēlētās iestādes, apejot valsts konstitucijā noteiktās pilsoņu brīvības, krasi samazinot vecāku autoritāti.. Bērnu tiesību konvencija ignorē katru institūciju un iestādi, kas ir zem ANO līmeņa: vecākus un ģimenes, vietējās un valsts iestādes.. ***. Bērnu tiesību konvencija pamato iejaukšanos ne tik vien sociālajā un ekonomiskajā politikā, bet pat cilvēku privātās dzīves intīmajās sfērās. (Van Bueren 1999, 692). Tāpat kā CEDAW un pat vēl lielākā mērā Bērnu tiesību konvencija nevis ierobežo varu, bet tieši pretēji: pamato savas varas paplašināšanos.. Bērnu tiesību konvencijas būtība ir tās uzbrukums vecākiem. Šī konvencija atļauj un pat pieprasa ignorēt katru vecāku lēmumu, ja sociālais darbinieks šim lēmumam nepiekrīt.. ***. Bērnu tiesību konvencijas pamatkoncepts dod varai tiesības bez nosacījumiem noteikt, kas "vislabāk atbilst bērna interesēm". Bet "labāko interešu" standarts ir ļoti destruktīvs. Tas ļauj amatpersonām izlemt kādas ir "labākās interesēs" citu cilvēku bērniem, atņemot šo prerogatīvu vecākiem, faktiski, tas nozīmē, ka amatpersonas var vienkārši vecākiem, kas pat nav izdarījuši nekādus juridiski sodāmu nodarījumus, atņemt bērnus. (Baskerville 2007, chap. 1.).. Gadsimtiem ilgi ir patāvējis kanons, ka vecāki pārstāv savus bērnus un, ka vecāki, nevis valsts vara izlemj, kas vislabāk atbilst bērna interesēm, pretējā gadījumā tie nav vecāki. (qtd. in Baskerville 2007, 78).. Bet vairums vecāku pat neapzinās, ka šis princips jau ir atcelts ar nesenajām ASV, Lielbritānijas un citu valstu ģimenes tiesību aktu inovācijām. Bērnu tiesību konvencijas pielietojumi vairs nav vienīgais drauds. (Williams 1994, 2). (Jāpiezīmē, ka ASV nav ratificējušas šo Konvenciju. Tulk. piezīme). ***. Bērnu tiesību konvencija apšauba koncepciju, ka dzīve ģimenē vienmēr ir bērna interesēs un, ka vecāki vienmēr spēj izlemt, kas bērniem ir labākais (1998, 46). Bet neapšauba pieņēmumu, ka valsts iejaukšanās ģimenes dzīvē vienmēr ir bērnu interesēs un, ka ierēdņi vienmēr spēj izlemt, kas citu cilvēku bērniem ir vislabākais. Tiek uzskatīts, ka bērniem nav nepieciešama ģimene un vecāki, un amatpersonām, atņemot vecākiem bērnus, nav jāsniedz nekādus paskaidrojumus, kā tikai to, ka ierēdņi zina labāk.. ***. ANO pieprasa, lai Moldovas nodokļu maksātāji dibinātu lobiju grupas (eifemisms "pilsoniskai sabiedrībai") un "iesaka dalībvalstij turpināt sniegt finansiālo un materiālo atbalstu NVO [nevalstisko organizāciju] darbam bērnu tiesību aizsardzību veicināšanai "(UN Committee on the Rights of the Child 2009, 4–5). Neskatoties uz šķietami nesavtīgo ieganstu aizsargāt bērnu labklājību, ANO ierēdņi vienkārši izlaupa Moldovu, fokusējoties uz tās jau tā nabadzīgo iedzīvotāju nodokļiem, finansējot oksimoroniskās "VONVO" - "valdības organizētas nevalstiskās organizācijas." . ***. Bērnu tiesību konvencija ir patiesi šokējoša savos centienos uzurpēt un centralizēt varu. Tā faktiski atņem varu gan vecākiem, gan demokrātiski ievēlētām valdībām, gan visu valstu pamatlikumiem un konstitūcijām un nodod to neviena neievēlētai 18 feministu komisijai. Kā tādu, to var uzskatīt par iesākumu pasaules valdībaiJaunās Pasaules Kārtības ietvaros un politiskā versijā kā pasaulē spēcīgāko "roku, kas šūpo šūpuli"..

Organizācijas “Žēlastības upe” sadarbībā ar Bāriņtiesu veiktais juvenālais terors Lūk, te šo “gulbīšu” sejas: Viņi mītējas Siguldā un ne pārāk piesietu bērnu iemānīšanu savos tīklos veic tieši tur. Tas notika pirms dažām dienām. Kādai mātei vienkārši nolaupīja 6 gadīgu meitiņu. Pūderēja bērna naivās smadzenītes, kamēr ievilināja dzīvoklī. Kad māte metās bērnu glābt, “mācītājs” (tā sevi dēvē viens no “gulbīšiem” ) aizbildinājās, ka viņiem iekšpusē, kur bija ievilināta nolaupītā meitiņa, notiekot “dievkalpojums”. Mātes priekšā tika aizcirstas durvis, no šausmām stīvai un drebošai paliekot kāpņu telpā. Māte rīkojās, izsauca policiju. Taču arī tā netika galā ar “gulbīšiem”. Tad tika saukts Siguldas Bāriņtiesas aģents, kas ieradās apbrīnojami ātri un, pēc visa spriežot, jau ar gatavu lēmumu par bērna tiesību atņemšanu. Jā, nu jau bērns šai sievietei ar augstāko filozofisko izglītību un vairāku gadu pieredzi darbā policijā, ir atņemts. Kā viņa pati raksta – “30 līdz 40 sekundēs”. Nu tas jau aizskapēts uz Valmieras krīzes centru (bērnu koncentrācijas nometni), kura priekšā māte ar vēl neatņemto meitu līdz bezsamaņai jau izkliegusi savas sāpes. No bērnu krīžu radīšanas “speciālistu” puses visļaunākajā tonī nu jau mātei likts par savu bērnu vairs pat nedomāt, jo ar bērnu strādājot psihologs, kas palīdzēs viņam aizmirst ģimeni un sagatavos to jau rindā stāvošai audžģimenei… Viss tieši pēc tāda paša scenārija, kā citur “brīvajā” pasaulē, kur bērnus vecākiem atņem par reāliem niekiem, piem., par to, ka tiem liek mazgāt traukus, ka neļauj pēc pusnakts sēdēt pie datora vai, kā šajā gadījumā, par to, ka eiroremontētā vienistabas dzīvoklī tētim, mammai un divām meitām esot par šauru, un ka meitas nedrīkst gulēt vienā gultā… Lai gan, kā rāda Zviedrijas u.c. “attīstīto” sodomītisko valstu bērnu psihes kropļošanas pieredze, bērnus var atņemt arī tad, ja vecāki liedz tiem jau agrīni eksperimentēt ar homoseksuālismu (ja gribiet vairāk, lasiet par bezdzimuma bērnudārziem Skandināvijā). “Žēlastības upes” Gulbji peld no “Zvannieku” misjas ūdeņiem, kurus, kā zināms, maigi kuļ LGBT un eitanāzijas publiskais atbalstītājs mācītājs Juris Cālītis, kas 2005.gadā pirmā LV Praida laikā vadīja geju “mesu” Anglikāņos. Latvijas variantā to sauc par “Bāriņtiesu”, bet visā pasaulē šo ģimenes un bērnus terorizējošo organizāciju tīklu dēvē par Juvenālo Justīciju. Kā zināms cīņa par Norvēģijā strādājošajam latvietim Andrim Baltruņķim atņemto bērnu joprojām turpinās (skat. ŠEIT). Zināms arī, ka šajā masu slepkavas Breivika “labklājības” zemē ik gadus iebraucējiem atņem ap 11 000 bērnu. Vai ar masu pedofilu Miķelsonu slavenajai Latvijai lemts iet šīs ģimeņu elles Norvēģijas posta ceļu? Esmu pārliecināts, ka “reliģiskās” organizācijas, kas cīnās par bērnu tiesībām, bez vecāku un policijas atļaujas tos ievilinot savos tīklos, dara to ciešā sadarbībā ar Bāriņtiesām un bērnu krīzes centriem, kuru darbiniekiem globālie liberālfašisti “smagi sapiķojuši”, lai sev likumīgi atvēlēto koncentrācijas nometņu zonās gatavotu preci “attīstīto” rietumu neauglīgo onku un dāmīšu audžuģimeņu vairāk vai mazāk pedofilajām lustēm. Nevaru, protams, to tā 100% pierādīt, bet zemāk Iesnieguma liecībā lasāmais notikums runā pats par sevi. Gribiet vēl tonnām nežēlīgu faktu par Juvenālās Justīcijas (Latvijā – Bāriņtiesas) teroristisko organizāciju pastrādātajiem noziegumiem? Meklējiet paši. Bet iesākumam eleganti noderēs no vietējā tīmekļa noģindušo aci uzmest kaut šim – форсайт-проект «Детство-2030» Hallo, latvieti, vai tu vēl vispār kaut ko dzirdi un nojēdz, kas jau izdarīts un ko vēl dara ar tavu valsti, tautu un tās vēl dzīvajiem bērniem? Hallo, Latvijas iemītniek, kam Tēvzemes nolaišana uz grunti visās jomās sāp aizvien nežēlīgāk! Tava zeme, tava Tēvzeme pieder svešiem saimniekiem, kuru morāle, ticība, ideoloģija mums ir iznīcinoši sveša. Hallo, Latvijas pilsoni, hallo, nepilsoni! Glāb savus un savu līdzās dzīvotāju bērnus no starptautiskā mūsu vēl dzīvo un dzimstošo bērnu iztirgošanas un patērēšans noziedznieku terora! Okupē ne tikai ar krāpniecību atņemtās zemes un mežus, bet arī katru valsts varas un ierēdniecības līmeni – jomu pa jomai. Okupē politiku, vēl jēgu nezaudējušais pēdējais mohikāni! Okupē Latviju! Occupy Latvia! • • • Organizētās bērnu laupīšanas organizācijas “Žēlastības upe” sadarbībā ar Bāriņtiesu aplaupītās mātes liecība. (Gramatiskās kļūdas tālab, ka māte pēc tautības nav latviete. Lasot, mēģiniet iztēloties arī to, kādā stāvoklī māte šo dokumentu rakstījusi, jo viņa šo dokumentu patstāvīgi rakstījusi PATI.) - – - Administratīvajai rajona tiesai Antonijas ielā 6, Rīga, LV-1010 Pieteicēja: Žanna Pilsētniece p.k …… (Siguldas adrese) Tālr. …… e-pasts: …… Atbildētājs: Siguldas novada Bāriņtiesa Raiņa 3,Sigulda,LV-2150 Prasības pieteikums par administratīvo aktu atcelšanu Saskaņā ar Administratīva procesa likuma 75.panta 1.daļa vēlos pārsūdzēt 12.07.2012. Siguldas novada Bāriņtiesas Lēmumu Nr.1-6/57 pilnā apjomā. Es, kā māte, uzskatu, ka Lēmums ir prettiesisks šādu apsvērumu dēļ: Bērna tēva paskaidrojumi arī neņemti vēra. Ņemti tikai paskaidrojumi mācītāja (ap 33 gadi ar kriminālu pagātni) un draudzes locekļus, dzērājus cilvēkus no Rīgas domes mājas Strēlnieku iela 84A, kuri nezin manu ģimeni, mani un es ar viņiem gandrīz nekontaktējos. Viņi pārliecināti par savu viedokļi lai Bāriņtiesa izdara vēlamos secinājumi. No manas mājas Strēlnieku ielā 86a Bāriņtiesa atteica ņemt paskaidrojumi, jo mūsu māja visi ir kārtīgi cilvēki, piemēram, līdzīpašniece „Elvi” , menedžeris no „Evor”, treneris sporta kluba ”Kore”, skolotāja no Siguldas valsts ģimnāzijas, amatpersona no Siguldas novada domes. 14.07.12 aizbraucu uz Valmieru Raiņa iela 9f pie meitas Alīnas, bet, runājot neilgi, viņa lūdza kaut nopirkt un atnest. Kad nopirku, man pie viņas vairāk nepielaida, teicot, ka Alīnu grūti nomierināt un viņa grib mājas. Man, ka mātei, nav ieteicams apciemot. 16.07.12. Alīna piezvanīja man no krīzes centra (viņa zina tālr no galvas) un 10 sek. teica: ”mamma man ir slikti, paņem mājās” un rupja audzinātājs balss, kliedziens. 17.07.12.gāju Siguldas sociālā nodaļā, bet, runājot ar sociālo darbiniece Ritu, teica, ka man jāšķiras no bērna tēva un jāmeklē atsevišķas guļamvietu visiem. Jābūt 4 atsevišķiem dīvāniem. 18.07.12. atkal aizgāju uz Siguldas sociālo nodaļu, šoreiz runāju ar citu, pat vārdu nepateica. Viņa ieteica pa vidu istabai nolikt aizkaru, tā, kā kopmītnē vai barakās, un nekavējoties šķirties no bērna tēva. Viņa izteica nepatiesas ziņas par bērnu tēvu un piebilda, ka varam zaudēt otru bērnu. Uz manu jautājumu ”kas būs ar Alīnu”, saņēmu atbildi, ka ar Alīnu strādā psihologs, pēc tam pedagoģiskā komisija, ieliksim internāta, audžuģimenē. Jums ir atņemtas aprūpes tiesības un ar meitu nav nekādas saistības. Kad es teicu, ka Alīna gandrīz ir sagatavota skolai, ir daudz kas no veikala nopirkts, ir uzņemta Siguldas 1.pamatskolas 1. klasē. Viņa piecelās un aizgāja. 20.07.12. kopa ar otru meitu Elīnu aizbraucām uz Valmieras krīzes centru. Ar mani runāja divas sociālas darbinieces, kuras teica, ka Bāriņtiesa kategoriski aizliedza man un ģimenes locekļiem tikties ar Alīnu. Prasu Bāriņtiesas Lēmumu. Atbilde, ka man nav tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Jums ir atņemtas aprūpes tiesības, jūs neesat vairāk māte. Bāriņtiesa gatavo dokumentus par Jūsu apcietinājumu. Aizmirsiet par bērnu, jo ar 23.07.12. psihologs strādās tā, lai Alīna aizmirstu par savu ģimeni. Es atvainojos, bet es laikam biju pēc šiem vārdiem afekta stāvokli, mēs ar Elīnu izskrējām āra un sakām mājas priekšā kliegt, cik bija spēka ”Alīna, es tevi mīlu. Es tava mamma!” Mēs kliedzām tik ilgi, cik bija spēks, lai dzird visa Valmiera. Cilvēki, kas gāja, apstājās un mašīnas, kas brauca, apstājās. Pat Elīna, kurai ir gandrīz 4 gadi, kliedzot raudāja ”Māsa… Alīna!” 23.07.12. zvanīju uz krīzes centru (tālr.: 64220686), bet man atbildēja, ka jāsaprot, ka Bāriņtiesa pilnīgi izolēja meitu no ģimenes. Bāriņtiesas vārdi ir likums, jūs neesat nekas. Ko es esmu izdarījusi, kā māte un kā jurists, ka man ir atņemtas aprūpes tiesības par 30-40 sekundēm un ka no manis jāizolē pilnība bērns? Kāds likuma pamatojums? Uzskatu, ka Bāriņtiesa pilda pasūtījums. Par atvainošanu nemaz nevar runāt, jo man, ka mātei ir tik dziļas sāpes un pazemošanas sajūta, ka nekādas atvainošanas vārdi nevar nomierināt manu dvēsele un sirdi. Austrumu filozofijā ir teikts, ja tu gribi apiet visu pasauli, apej apkārt mātei un tēvam. Tā ir visa pasaule. Tas ir sākums un gals. Manam bērnam ir atņemta laba pasaule. Par kādu atvainošanu var būt runa? Es šaubos, ka vispār par tādu rīcību īsta māte var piedot . Varu piebilsts, ka Bāriņtiesu 12.07.12. redzēju pirmo reizi. Siguldā dzīvoju apmēram 2 gadus. No 2003-2009 dzīvoju starp Rīgu un Sankt-Pēterburgu, kur mācījos, 2001-2003 piestrādāju valsts policijā (filmējot). Saskaņā ar Administratīva procesa likuma 31.panta 1. daļa,74.panta 4.daļa,75.panta 3.daļa,184.panta 2.daļa un izmantojot tiesu prakse spriedums lietā SKA-512/2007 un lietā Nr. A420683011 ES LŪDZU TIESU: Lēmums 1- 6/57 2. Atlīdzināt morālais kaitējums, sakara ar valsts iestādes Lēmumu par izņemšanu no ģimenes 7-gadīgo Alīnu un pilnība izolēšanu no ģimenes – 2.000Ls, tēvam 2.000Ls, masai Elīnai 2.000Ls, pašai Alīnai 2.000Ls. Ja gadījuma Alīnai nepieciešama būs rehabilitācija atlīdzināt papildu 7000Ls. Līdz spriedumam ES LŪDZU TIESU, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 196.pantu, nekavējoties aizliegt Siguldas Bāriņtiesai un Siguldas novada sociālajam dienestam veikt šādas darbības : 1. Psiholoģiski, medikamentozi vai citādi ietekmēt, lai Alīna aizmirstu par savu ģimeni. 3. Par aizliegumiem tikties mātei ar savu meitu Alīnu. 4. Bez reāli pamatotiem apstākļiem izņemt otru meitu Elīnu. 5. Par aizliegumiem iet Alīnai 1. septembrī 1. klasē Siguldas 1.pamatskolā (100 m. no mājām). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 197.panta 1.daļu, Es lūdzu pieņemt Lēmums steidzīgi. Atļauju tiesai 20 foto no ģimenes arhīva paradīt neatkarīgam ekspertam. Pēc tiesas procesa lūdzu atdot, jo daži ir vienā eksemplārā. Pielikumā : 1. Atbildētājam, kopija 2. Iesniegums par atbrīvošanu no valsts nodevas 4. Konverts ar 20 foto (tikai priekš tiesas) 5. Diploma kopija (tikai priekš tiesas) Ar cieņu, Žanna Pilsētniece 2012.gada 23.jūlijā Rīga, plkst.14.00

Vai tad īpašumu atdos ebrejiem? Vai nebūtu prātīgāki mainīt administrāciju un mazliet uzraudzīt kas tur noiek? Nē Latvijas stils problēmu atrisināšanai. . Kapēc tā problēme patāveja tik ilgi?

pagalmos tas pats, sarkano sadistu staļinistu obēhāesņiku mazbērni demoralizē visus pagalma bērnus