“…slodzi noņemam nost pa dienām un pagarinām gadu. Es domāju, tas ir diezgan skaidrs. Trīs mēnešus iedot bērniem (vasaras brīvlaiks – red.) – tas ir par traku. Un pēc tam gada laikā viņus pārslogot,” atzina R. Ķīlis.
Kā norādīja Jānis Strazdiņš (ZZS), Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs, šādas idejas gaisā virmo jau sen, jo Latvijā ir viens no garākajiem vasaras atvaļinājumiem gan skolēniem, gan skolotājiem.
“Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš ir izteicis vēlmi, ka būtu jāsamazina izglītības procesa garums. Daudzi ir ieinteresēti tīri ekonomiski, lai bērni sāktu ātrāk strādāt,” sacīja J. Strazdiņš.
Garās skolēnu vasaras brīvdienas saistītas arī ar lielu traumu skaitu un vecāku neziņu, ko ar bērniem trīs mēnešu garumā iesākt. “Esam pirmajā vietā Eiropas Savinībā pēc bērnu traumu skaita un vislielākais traumu skaits ir tieši vasarā,” norādīja portāla mammam.lv/tetiem.lv līdzautore Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Tāpat viņa sacīja, ka strādājošiem vecākiem vasaras laikā ir grūti tikt galā ar mazāku bērnu pieskatīšanu. “Vienu mēnesi es ņemšu atvaļinājumu, otru – tēvs, trešo - omīte? No šī viedokļa es tiešām atbalstu ieceri samazināt brīvdienu garumu,” pauda I. Akmentiņa-Smildziņa. Tomēr, viņasprāt, nepieciešams rūpīgi visu izsvērt un ņemt vērā arī citu valstu pieredzi.
Šādas ieceres īstenošana saistīta ar dažādiem finansiāliem aspektiem, proti, vai tam atradīsies finansējums un vai pašvaldības varēs nodrošināt transportu, ar kuru bērnus nogādāt uz skolu, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. “Šāda iecere jāizanalizē ļoti rūpīgi, nepieciešams atbildēt, ko mēs iegūsim un vai iegūsim kvalitatīvāku izglītību. Tomēr par to ir vērts runāt,” sacīja I. Mikiško.
Skeptiskāka ir Madonas Valsts ģimnāzija direktore Vanda Maderniece, kura atzīst, ka bērni patiešām ir pārslogoti – īpaši garas mācību dienas mēdz būt vidusskolēniem, tomēr viņa apšaubīja, vai vasaras brīvlaika saīsināšana atslogotu bērnus. Tāpat viņa sacīja, ka vasaras klimatisko apstākļu dēļ ir ļoti grūti organizēt mācību darbu, ko katru gadu pierāda mācību gada noslēgums maijā.
“Ņemto vērā to, ka ES valstīs šis ilgums ir īsāks, mums ir rezerves iespējas. Zināšanas pieaug milzīgā ātrumā, šodien šis zināšanu daudzums ir daudzkārt lielāks, tāpēc, ja vēlamies, lai bērni iegūtu kvalitatīvu izglītību un būtu konkurētspējigāki starp citām ES valstīm, ir laba doma paildzināt mācību gadu,” piebilda psihoterapeite Gunta Ancāne.