Pamatojot savu lēmumu, Ž.Jaunzeme-Grende norādīja: „LNO direktora konkursa izvērtēšanas komisija ļoti augstu novērtēja Andreja Žagara māksliniecisko sniegumu. Arī Kultūras ministrija lepojas ar operas namu, kas ir pazīstams visā pasaulē un par ko mums ir liels lepnums. Tai pat laikā man jāatzīst - konkursa komisija savā slēdzienā norādīja, ka ir ļoti daudz neskaidrību un nepietiekama informācija par finanšu stāvokli. Tāpēc mans lēmums ir šodien līgumu ar LNO direktora amata kandidātu Andreju Žagaru neparakstīt, līdz tiks noskaidrota situācija.” Kā pastāstīja Ž.Jaunzeme-Grende, arī konkursa komisija norāda uz audita nepieciešamību. „Tāpēc neskaidrā situācijā apstiprināt LNO direktoru nav pareizi,” uzsvēra ministre.
Kultūras ministre informēja, ka pret Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu ierosināta disciplinārlieta. „Izvērtējot pēdējā gada rīcību, redzu, ka valsts sekretāre nav reaģējusi uz daudzām ziņām un vēstulēm, kurās opera stāstījusi par finanšu stāvokli – šī rīcība ir jāizvērtē, tāpēc ir ierosināta disciplinārlieta, un uz šo laiku valsts sekretāra vietas izpildītājs ir Uldis Lielpētērs,” pastāstīja Ž.Grende-Jaunzeme.
Lai izvērtētu LNO finanšu un saimniecisko situāciju, konkursa kārtībā tiks izraudzīta operatīvā vadība un veikts audits. Kultūras ministre pieļauj, ka būs jāmaina likums par operu, iespējams būs vajadzīga cita veida vadība, lai opera sasniegtu savus augstos mērķus. Pēc situācijas izvērtēšanas tiks rīkots jauns konkurss par operas direktora amatu – to nosaka likumdošana. Operatīvā vadība varētu sākt darboties jau janvārī, savukārt audita veikšana un situācijas izvērtēšana varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem.
„Es saprotu jūsu satraukumu, bet tas nav vērsts ne pret operu, ne Andreju Žagaru - tas ir par operu. Mēs pēc mēneša atcerēsimies šo lēmumu ar prieku. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka pēc laika, kad visu beidzot sakārtosim, situācija būs daudz labāka un visi mēs par to priecāsimies,” uzsvēra Ž.Jaunzeme-Grende.
Lūgts komentēt kultūras ministres lēmumu neparakstīt līgumu, A.Žagars norādīja: „Man ir pamats un pārliecība ticēt, ka ministre tiešām grib sakārtot šīs lietas un ka šī nav nekāda izrēķināšanās. Tas varbūt ir veids, kā vērst uzmanību uz nepietiekamu operas finansējamu. Cik man zināms, arī visi komisijas locekļi bijuši par mani.” Viņš atzina - konkursa komisijas lēmumu vēl nav lasījis.
LNO kopējais budžets ir 5, 8 miljoni latu: no tiem 3,8 miljoni latu ir valsts finansējums, 2 miljoni ir pašu ieņēmumi, no kuriem liela daļa ir sponsoru līdzekļi, pastāstīja A.Žagars. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, LNO esot uzkrāti parādi 450 000 latu apmērā. Skaidrojot situāciju, A.Žagars atzina: „Pašlaik mums ir 153 000 latu parāds dažādiem piegādātājiem un 260 000 nodokļu parāds. Uzskatu, ka kopējā parāda summa attiecībā pret mūsu budžetu nav tāda, lai uztrauktos un domātu par maksātnespēju. Finanšu gads nav beidzies, mums ienāks nopietni ieņēmumi no četriem Vecgada koncertiem - no katra koncerta 19 tūkstoši latu. Es neredzu nekādas problēmas sakārtot šo gadu. Nevaram nosegt, bet varam mazināt parādu,” pārliecināts A.Žagars.
Lai nākamgad LNO realizētu visus mākslinieciskos uzdevumus un lai 2013.gadā nosvinētu četru ievērojamu komponistu jubilejas, atjaunotu Vāgnera Nībelunga gredzenu, un 2014.gadā īstenotu programmu Rīga - Eiropas Kultūras galvaspilsēta, finansējums ir vajadzīgs jau tagad, pauda A.Žagars. „Tāpēc stratēģijā, ko iesniedzu ministrijā, es rādīju divus veidus, kā operas institūcija varētu attīstīties nākamajos trīs gados. Pie pašreizējā finansējuma nevaram attīstīties,” norādīja A.Žagars.
Uz portāla Diena.lv jautājumu, kas ir komentējams par ministrijas paziņojumā lasāmo, ka operā, iespējams, ir bijusi nesaimnieciska rīcība, A.Žagars atbildēja: „To parādīs audits vai ministrijas speciālisti. Mums bija divus mēnešus ilgs audits septembrī un oktobrī, kura rezultātā netika pierādīta nesaimnieciska darbība. Ja uzaicinām solistu, kurš mācījies Latvijā un dzied pasaulē, par seškārt mazāku honorāru, lai vienreiz gadā viņš varētu būt arī Rīgā, es neuzskatu to par nesaimniecisku darbību, un to mums arī neviens nav norādījis.”
Jautāts, vai atkārtoti piedalīsies gaidāmajā konkursā uz operas direktora amatu, A.Žagars atbildēja: „Es padomāšu. Viss nācis reibinoši un negaidīti. Vispirms gribu iepazīties ar komisijas lēmumu.”
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs Uldis Lielpēters sarunā ar darbiniekiem skaidroja, ka jāizlemj, kā turpmāk strādāt - budžetu pielāgojot pašreizējai darbībai, darbību pielāgojot budžetam vai arī risinājums ir pa vidu.