Vēlēšanu dēļ uzdrīkstas vairāk runāt krieviski

Uzdrīkstēšanos vairāk lietot krievu valodu varot skaidrot ar cilvēku reakciju uz politisko situāciju valstī un Saskaņas Centra (SC) panākumiem 11.Saeimas vēlēšanās. Savulaik saasināta situācija saistībā ar pārkāpumiem latviešu valodas lietošanā bijusi skolu reformu laikā, Dienai atzina aptaujātie eksperti. Presē izskanējuši vairāki gadījumi saistībā ar atteikšanos runāt valsts valodā, tā vietā uzstājot uz saziņu krievu valodā. Nupat Liepājā kāds uzņēmējs pret klientu izturējies nepieklājīgi, atsakoties runāt ar viņu latviski. Uzņēmējs esot paziņojis: "Na voņučem gosudarstvennom jazike ņe otvečajem! [Smirdīgajā valsts valodā neatbildam! - tulk.no krievu val.]", raksta _Latvijas Avīze. _Šajā konfliktsituācijā iesaistīts VVC, taču arī ar Lejaskurzemes reģiona valodas inspektori Viju Āboliņu uzņēmējs sākotnēji runājis visai agresīvi. Otrajā tikšanās reizē "RS Hipo" īpašnieks Sergejs Fomenko jau varējis uzrādīt apliecību par valodas prasmi vidējā līmenī un atbilstoši tai arī sarunājies. Uzņēmējs turklāt inspektorei arī atvainojies. "Viņš esot mani uztvēris kā klienta "turpinātāju", jo pēc viņa teiktā, arī klients rupji izturējies," Dienai sacīja V.Āboliņa. Septembrī portāls irliepaja.lv ziņoja par gadījumu, kad Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā kāda kāzu dalībniece pārtraukusi svinīgo ceremoniju ar izsaucienu, ka tā nenotiek valsts valodā, kas, viņasprāt, pēc vēlēšanām ir krievu valoda.Kurzemes reģionā tieši Liepāja visbiežāk izceļas ar pārkāpumiem valsts valodas ievērošanā, atzīst V.Āboliņa. Ja Saldū un Kuldīgā, kur arī dzīvo krievvalodīgie, viņa savu 17 gadu darbības laikā nav sastādījusi nevienu protokolu, tad Liepājā šogad vien konstatēti 27 pārkāpumi saistībā ar valsts valodas lietošanu. Sociologs A.Freimanis nenoliedz, ka izskanējušie gadījumi ir iedzīvotāju reakcija uz SC panākumiem 11.Saeimas vēlēšanās. Lai arī oficiāli šī partija nepauž atbalstu krievu valodai, noraidoši pret šādām izpausmēm tā arī neizturoties, atzīst sociologs.Par radikālām dažkārt mēdz saukt partijas, kas oficiālajos dokumentos un publiskajos izteikumos nemaz radikāli neizpaužas, taču neverbāli un ar kādām zīmēm vēlētājiem uz to ļauj cerēt. Līdzīgas paralēles varot vilkt arī SC jautājumā par krievu un latviešu valodu, skaidro sociologs. Lai gan SC no šī jautājuma esot distancējies, "parakstu vākšanas par krievu valodu kā otro valsts valodu gaita būs instruments, kas politiķiem liks reaģēt," uzskata A.Freimanis. "Beidzot aisberga neredzamā daļa uzpeldēs. Tas būs nopietns tests Latvijai," viņš pauda, piebilstot, ka reaģēt uz parakstu vākšanu būs spiesti visi politiskie spēki.  "Mums Daugavpilī ne Saskaņas Centrs, ne kāda cita partija valodas lietošanu neietekmē. Pie mums privātajā biznesā vairāk strādā tādi cilvēki, kas ļoti cenšas un apgūst latviešu valodu," teica VVC Dienvidlatgales reģiona valodas inspektore Ināra Kriškijāne. Sūdzības par valsts valodas nelietošanu pēdējā laikā Daugavpilī esot maz, informēja inspektore.