"Domāju, ka nekas nemainīsies un cilvēki gudrāki nekļūs," aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas 49.vidusskolā sastaptā 29 gadus vecā ārste rezidente Krista Holsta, kura referendumā balsoja pret. Viņasprāt, spriedze latviešu un krievvalodīgo vidū ir drīzāk politiķu un mediju uzkurināta, nevis īsta.
Šoferis Armīns Krūskops (40), kurš savu balsi referendumā nodeva Rīgas Ebreju vidusskolā, aģentūrai BNS sacīja, ka Saeimas vēlēšanās vairs neredz jēgu piedalīties, tomēr šoreiz nav varējis palikt malā.
"Apšaubu, ka kaut kas varētu mainīties, bet beidzot vismaz būsim pateikuši, ka varam arī nostāties pretī," viņš teica.
Savukārt 37 gadus vecā Nataļja Špaka, kas pašlaik ir bez darba, referendumā balsoja par divām valsts valodām un cer, ka pēc referenduma valsts iestādēs būs pieejama plašāka informācija krievu valodā. Viņa arī pauda nožēlu, ka bērniem skolā tiek pazeminātas atzīmes par pieļautajām latviešu valodas gramatikas kļūdām priekšmetos, kas nav tieši saistīti ar latviešu valodas mācīšanu.
"Bet, manuprāt, šo jautājumu vispār nevajadzēja aiztikt. Tagad sanāk tā, ka latvieši sāka ar saviem parakstiem [""Visu Latvijai!"‒TB/LNNK" iniciatīva par mācībām tikai latviešu valodā] un krievi ar šo referendumu liek pretī," norādīja Špaka.
Savukārt skolotāja Līga Strade atzina, ka viņai ir kauns, ka savā valstī jābalso par to, lai latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda. "Mēs esam maza nācija, un valoda ir liela daļa no mūsu identitātes. Ja to zaudēsim, vairs nebūsim kā tauta," viņa minēja.
Cēsīs dažāda vecuma iedzīvotājiem, kuri sestdien izteica savu viedokli referendumā, bija atšķirīgi viedokļi par to, vai sabiedrībā pastāv problēmas starp latviešiem un krieviem.
Aģentūras BNS aptaujātie iedzīvotāji vecumā virs 30 gadiem pauda pārliecību, ka problēmas starp krievu un latviešu tautību cilvēkiem nepastāv un tas viss ir politiķu pārspīlējums.
31 gadu vecais Straupes narkoloģiskās slimnīcas šoferis Aigars Geseltiņš klāstīja, ka viņam ir vairāki krievu valodā runājoši draugi, ar kuriem viņš sarunājas gan latviski, gan, ja nepieciešams, arī krieviski. "Saspringumu rada politiķi, sabiedrībā es uzskatu, ka nekā nav. Man ir draugi krievvalodīgie, un man nav nekādu problēmu ar viņiem," paskaidroja Geseltiņš.
Viņš uzsvēra, ka politiķi pārāk daudz vērpj dažādas intrigas un referendums šo situāciju varētu izmainīt tikai starp dažiem politiķiem. "Domāju ‒ ja politiķi nekurinās sabiedrību, viss būs kārtībā," viņš norādīja.
Uz politiķu vainu notiekošajā norādīja arī 61 gadu vecā gaļas pārstrādes meistare Ausma Markova: "Man liekas, ka viņi [politiķi] ir pāršāvuši tomēr pār strīpu. Latviešu valodai Latvijā jau ir jābūt. Esam tagad nodzīvojuši 20 gadu bez visām tām izmaiņām, neko nedrīkst mainīt. Vīrs ir krievu tautības, un arī viņš uzskata, ka Latvijā ir jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu."
Viņa pauda pārliecību, ka latviešu valodu izdosies saglabāt kā vienīgo valsts valodu, tomēr izteica arī nožēlu, ka referendums vispār pieļauts un ka tas būs prasījis tik daudz finanšu līdzekļu.
Savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāji atzina, ka problēmas sabiedrībā eksistē.
21 gadu vecais Edžus Zimba pastāstīja, ka spriedze sabiedrībā pastāv un it īpaši to var manīt sociālajos interneta portālos. ""Draugiem.lv" portālā bieži vien ir dažādas vārdu apmaiņas krevu tautības cilvēkiem ar latviešiem," teica Zimba un piebilda, ka, viņaprāt, tādu situāciju ir izraisījuši dažādi politiķu strīdi.
Viņš arī sacīja, ka krievu valoda, visticamāk, nebūs otra valoda, tomēr neatkarīgi no referenduma rezultātiem saspringums sabiedrībā tikai pieaugs.
20 gadu vecais skolnieks Elvijs Viškers pauda pārliecību – lai šādas situācijas vairs netiktu pieļautas, jāveic izmaiņas likumos. Viņš arī norādīja – ja krievu valoda tiks atbalstīta kā otra valsts valoda, sabiedrībā spriedze pieaugs. "Viens negribēs runāt krieviski, otrs negribēs runāt latviski, un tad visi sadalīsies," minēja Viškers, vienlaikus piebilstot, ka, viņaprāt, latviešu valoda paliks kā vienīgā valsts valoda.
Savukārt 24 gadus vecā Zane Dedumete vērsa uzmanību uz mediju ietekmi spriedzes palielināšanā, vienlaikus uzsverot, ka arī bez apkārtējās ietekmes referendumā balsotu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. "Te tomēr ir Latvija un ir jārunā latviski. Latvieši, aizbraucot uz Īriju, taču neiet prasīt latviešai valodai otras valsts valodas statusu," teica Dedumete.
Tikmēr Liepājā, Karostas mikrorajonā, divas krievu valodā runājošas pensionāres aģentūrai BNS pauda viedokli, ka krievu valodai obligāti nav jāpiešķir otras valsts valodas statuss, tomēr referendumā balsoja par grozījumiem Satversmē.
Pie vēlēšanu iecirkņa, kas izvietots Liepājas 3.pamatskolā, sastaptās pensionāres Ludmila Gaidukova un Frederika Hodokovskaja atzina, ka principā neuzstāj, lai krievu valodu atzītu par oficiālu valsts valodu. Tomēr grozījumus Satversmē abas atbalstījušas, jo vēlas saņemt informāciju savā dzimtajā valodā, lai saprastu, ko viņām saka, piemēram, pašvaldības darbinieki un ārsti.
"Kad aizeju pie ārsta, es nesaprotu, kādas zāles man ir izrakstītas un kas ir rakstīts to lietošanas pamācībām. Arī vēršoties pilsētas domē, es pilnībā nesaprotu, ko man saka tās darbinieki," sacīja Gaidukova.
Pensionārs Jānis Ozoliņš, kurš Sporta pedagoģijas akadēmijas vēlēšanu iecirknī nobalsoja pret grozījumiem Satversmē par divvalodību, uzsvēra, ka referendumā bija jāpiedalās ikvienam, taču krievu un latviešu attiecības būs sabojātas un riešana turpināsies.
Eduards Miknošēvičs, kurš rīta agrumā balsoja Teikas vidusskolā, domā, ka pēc referenduma Latvijā būs vairāk naida, kas bija jūtams jau pirmsreferenduma laikā savstarpējās attiecībās.
Arī skaņu režisors Jānis Kalve uzskata, ka pēc referenduma "būs vēl lielākas ziepes", jo referenduma par divvalodību viens no iniciatoriem Vladimirs Lindermans bļaus jebkurā gadījumā neatkarīgi no rezultāta.
Karavīrs Ingus, kurš balsoja 45.vidusskolā, pieļāva, ka nekas nemainīsies un jautājums tāpat būs aktuāls, jo tie, kas valodu negrib mācīties, to arī nemācīsies.
Savukārt auditore Inga, kura nevēlējās atklāt savu uzvārdu, pauda cerību, ka pēc referenduma nesāksies revolūcijas un nemieri.
Jau ziņots, ka tautas nobalsošanai ir nodoti Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.