Savu viedokli eksperti pamato ar nesen pabeigto jauniešu veselības pētījumu. Tas rāda, ka mūsu jauniešiem ir problēmas ar veselību. Izglītības ministrija uzskata, ka šāds priekšmets Latvijā ir un tas ir integrēts sociālā priekšmeta ietvaros pamatskolā. Savukārt vidusskolās veselības mācība ir izvēles priekšmets.
Audzēkņus interesējošos veselības jautājumus skolā var apskatīt arī citos mācību priekšmetos un, ja skolotājs jūt, ka klasei par kādu tematu ir pastiprināta interese, var uz skolu aicināt speciālistus. Sabiedriskās organizācijas, kas visbiežāk lekciju veidā aizpilda izglītības sistēmā šos robus uzskata, ka jaunieši zināšanas ir sliktas un ir pēdējais laiks kaut ko mainīt.
Latvijas Sarkanā krusta jaunieši jau padsmit gadus nodarbojas ar jauniešu izglītošanu par atkarību, pirmās palīdzības sniegšanu, vardarbības atpazīšanu un citiem veselības aspektiem. Līdz gada beigām ar Veselības ministrijas atbalstu Jaunatnes Sarkanais krusts vidusskolēniem rīko nodarbības par drošām seksuālajām attiecībām. Kā stāsta viena no lektorēm Evita Fridrihsone, jauniešiem zināšanas par šo tematu ir ļoti vājas.
Piecpadsmitgadīgi jaunieši ir ne tikai nezinoši par personīgo higiēnu. Viņi arī par maz kustas, vairāk nekā vidēji Eiropā smēķē un lieto alkoholu pie kā nemaz legāli nevar tikt. Tā liecina jaunākais Pasaules Veselības organizācijas pētījums, kurā piedalījās 40 valstis. Pēc ekspertu domām, šie dati liek ko mainīt Latvijas izglītībā, lai veicinātu jauniešu veselību, nevis noskatītos, kā tā bojājas. Tomēr, kā pētījuma prezentācijā atzina "Papardes Zieda" vadītāja Iveta Ķelle, politiski risinājums tā arī nav atrasts. Pašlaik ir jau trešā valdības deklarācija, kurā ierakstīta apņemšanās atjaunot veselības mācību skolā.
Šīs valdības deklarācija izceļas ar to, ka atbildība par veselības mācības atjaunošanu skolā ir Veselības ministrijas ziņā, kas neatbild par izglītību. Kā stāsta Veselības ministre Ingrīda Circene, sarunas ar Izglītības ministru par Veselības mācības atjaunošanu notikušas, bijusi arī vienošanās, ka tā varētu būt mācība par drošību, tomēr, kad jautājums bija novirzīts ierēdņu līmenī, tas esot iestrēdzis.
Izglītības ministrija par veselības mācību neizrādot nekādu interesi, stāsta veselības nozares pārstāvji. Kā simbolisku žestu viņi redz arī Pasaules Veselības organizācijas jauniešu pētījuma prezentāciju, kuru tā arī neviens no izglītības politikas veidotājiem nepagodināja.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kurš uzskata, ka vairāk fiziskās aktivitātes un veselīga dzīves veida popularizēšana skolā ir atbalstāma. Nekādu pretenziju pret veselības mācības atjaunošanu, kurā varētu iekļaut plašāku loku jautājumu, par ko stāstīt, Ķīlim arī neesot. To, ka jautājums par veselības mācību izglītības politikas veidotāji jau gadiem viļājuši kā karstu kartupeli, Ķīlis vainu noveļ uz ierēdņiem.
Veselības ministrija ir radījusi veselības veicināšanas vadlīnijas pašvaldībām, cerot ka tās nodrošinās šīs funkcijas. Piemēram Dobelē un Cēsīs ir jauniešu centri, kas nodarbojas ar jauniešu izglītošanu par dažādiem jautājumiem. Savukārt Rīgā tuvākajā laikā, kā stāsta galvaspilsētas Veselības pārvaldes vadītāja Irēna Kondrāte, tikšot uzsākts savā ziņā eksperimentāls projekts- skolām tiek rakstīta pilnīga jauna dzīves prasmju programma, jo veselības mācība ir par šauru, lai aptvertu visu jautājumu loku.
Kā liecina Sarkanā krusta un Grūtniecības krīzes centra jauniešu pieredze, skolas ir ļoti ieinteresētas, ka skolēnu vienaudži dodas uz klasēm un runā ar jauniešiem par viņiem svarīgiem tematiem - attiecībām, vardarbību, atkarīgās vielas. Tomēr, cik informēti un par kāda rakstura informāciju jaunieši skolā saņem, ir palicis skolas un skolotāju ziņā.