Zīmīgi, ka tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Kā zināms, skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.
Izglītības speciāliste Iespējamās misijas programmas attīstības direktore Zane Oliņa vidusskolu stipendiju motivācijas vairošanas rīku neatzīst: «Būtībā tā ir kukuļdošana.» Viņa uzskata, ka skolām ir jākonkurē ar piedāvātās izglītības saturu un kvalitāti. Tāpat šāds paņēmiens var kropļoti skolēna motivācijas sistēmu mācīties, norāda eksperte. Babītes vidusskolas direktore viņai nepiekrīt. «Es domāju, ka viņi [vidusskolēni] ir pietiekami lieli. Mēs arī saņemam naudu par savu darbu,» par lēmuma pareizību ir pārliecināta I. Rozenberga.
Par skolēnu skaitu Babītes vidusskola sūdzēties nevar - pērn septembrī mācīties tur saka 675 skolēni. Arī ar skolēnu sasniegumiem, pēc direktores teiktā, problēmu nav, jo no Pierīgas skolām Babītes vidusskola uzrādot vienus no labākajiem rezultātiem. I. Rozenberga saka, ka skola ar šo stipendiju vēlas motivēt savus skolēnus uz vēl augstākiem sasniegumiem. «Vēl arī tas, ka daļa aizplūst uz arodskolām tikai stipendijas dēļ. Mēs uzskatām, ka uz arodskolām ne vienmēr aiziet tie, kuriem to vajadzētu darīt,» atzīst I. Rozenberga.
Septembrī pirmās stipendijas ieripos to Babītes vidusskolas 10.-12. klašu skolēnu kontos, kuru pēdējā semestra atzīmes un uzvedība bijusi atbilstoša nepieciešamajiem kritērijiem. Stipendijas ieguvējiem vidējai atzīmei jābūt vismaz 7, bet nevienā no mācību priekšmetiem tā nedrīkst nokāpt zemāk par 6, tāpat nav pieļaujami neattaisnoti kavējumi, Babītes vidusskolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi vai citi administratīvi sodāmi pārkāpumi ārpus skolas sienām. Stipendijas summa svārstīsies no 10 līdz 30 latiem atkarībā no vidējās atzīmes. Tās apjomu pārskatīs reizi pusgadā. Ja skolēns nespēs noturēt latiņu un izdarīs kādus pārkāpumus vai neattaisnoti kavēs skolu, stipendiju viņam anulēs.
«Ja profesionālās skolas var maksāt, kāpēc tad mēs nevarētu,» retoriski vaicā Limbažu novada ģimnāzijas direktore Ineta Zariņa. Viņas vadītajā skolā tūlīt sāksies otrais mācību gads, kopš skolēniem ir iespēja saņemt stipendiju 10-20 latu vērtība. Pērn to saņēma 22 skolēni. Direktore uzskata, ka, pateicoties stipendijām, mācīšanās šobrīd kļuvusi mērķtiecīgāka. «Skolēni mācās arī pārvaldīt naudu,» viņa piebilst.
Jelgavas novada skolēniem ir iespēja saņemt divu veidu stipendiju. Vienu - 50 latu apmērā - maksā no pašvaldības maka, savukārt otru - divtik lielu - piešķir no Jelgavas novada atbalsta biedrībai saziedotajiem līdzekļiem. Par vienreizējo atbalstu no pašvaldības līdzekļiem domnieki pirmo reizi izšķīrās, lemjot par šī gada budžetu. Atbalsta biedrības stipendija, ko skolēniem izsniedz reizi gadā, šogad tika maksāta trešo reizi. Jūnijā 100 latu vērto stipendiju, ko veido novadnieku saziedotie līdzekļi, piešķīra 12 novada labākajiem skolēniem. «Mums kā novadniekiem ir jādod signāls, ka mēs tomēr gaidām, ka pēc izglītības iegūšanas viņš atgriezīsies novadā, nevis aizbrauks uz Īriju,» atzīst biedrības valdes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (Vienotība).
«Kad pienāca eksāmenu laiks, nebiju pārliecināts, ka tieši es dabūšu šo stipendiju, bet dziļi sirdī cerēju,» stāsta Vitālijs Šaverda, kurš 100 latu stipendiju ieguva kā labākais Vilces pamatskolas skolnieks. Viņaprāt, tas ir labs stimuls, taču, aizejot uz citu skolu, kur stipendijas nemaksā, skolēnam tas var arī iegriezt, jo nebūs azarta mācīties. Naudu Vitālijs iztērēja skolas vajadzībām, jo tā bijis teikts līgumā. Arī Renāte Paulišenko, kura pērn bija labākā Zaļenieku pamatskolas skolniece, naudu iztērēja mācību līdzekļu iegādei turpmākajām mācībām Rīga. Naudas balva viņai bijis pārsteigums, jo meitenes mērķis bija labi pabeigt skolu, nevis iegūt stipendiju.
Ar tikpat apjomīgu stipendiju tiek apbalvoti arī Strenču novada vidusskolas skolēni. Taču atšķirībā no Jelgavas Strenču novada vidusskolas skolēniem stipendijas pienākas par to vien, ka viņi izvēlējušies šo skolu. Proti, vienreizējā Ls 100 stipendija pienākas visiem 10. klases skolēniem, kuri sāk mācības Strenču novada vidusskolā.
Pērn novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (Nākotnes vārdā jau šodien!) Dienai atzina, ka stipendija būs palīgs cīņā ar demogrāfiskās situācijas negatīvajām sekām. Šogad vaicāts, vai ar stipendiju izdevās palielināt skolēnu skaitu, viņš atbild: «Es negribu no tā taisīt politiku un vilkt paralēles.» Arī skolas direktore Dace Gaigala to nelabprāt dara. «Skolēni, kas vēlas mācīties mūsu skolā, pamatā ir pieņēmuši lēmumu neatkarīgi no tā,» viņa saka. Iegūtās stipendijas skolēni pērn esot iztērējuši «loģiski» - nauda ieguldīta ar mācībām saistītās vajadzībās. Piemēram, kāds puisis stipendiju pielika pie vasarā sapelnītās naudas un nopirka datoru.
Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska, tāpat kā Z. Oliņa, uzskata, ka stipendijas nav pareizais veids, kā pašvaldībām ieguldīt līdzekļus izglītības kvalitātes celšanā. «Biedrībā mēs neesam to apsprieduši, un šis ir mans personīgais viedoklis, bet no psiholoģijas viedokļa maksa par labām atzīmēm nestimulē mācīšanos,» viņa saka. Saprotams, ka ģimenēm ar mazāku rocību tas var būt labs atbalsts, tomēr lietderīgāk būtu šos līdzekļus ieguldīt skolas mācību līdzekļu un mācīšanas procesa uzlabošanā. «Tā nav ilgtermiņa stratēģija. Mēs jau no arodskolām redzam, ka tas neveicina motivāciju,» pauž Z. Oliņa.