Viltošanai parasti izraudzītas 20 eiro un 50 eiro banknotes - attiecīgi 42,5% un 40% no kopējā viltojumu skaita 2012.gadā.
Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars joprojām ir ļoti neliels, norāda ECB.
ECB pārskatā teikts, ka Eiropas un starptautisko institūciju pastāvīgie pretviltošanas pasākumi pilnībā attaisno uzticēšanos eiro drošībai, tomēr tam nevajadzētu radīt bezrūpību. ECB joprojām iesaka sabiedrībai rēķināties ar viltojumu iespēju, neaizmirst par naudas pārbaudi, to aptaustot, apskatot un pagrozot, un nekad nepaļauties tikai uz vienu pretviltošanas elementu. Turklāt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem gan Eiropā, gan ārpus tās robežām pastāvīgi tiek piedāvātas mācības, kā arī tiek nodrošināti aktualizēti informatīvie materiāli, lai atbalstītu Eirosistēmas cīņu pret naudas viltošanu. Šim mērķim kalpo arī labi izveidotā ECB ciešā sadarbība ar Eiropolu un Eiropas Komisiju, norāda ECB.
Kā ziņots, Latvija vēlas pievienoties eirozonai nākamā gada janvārī.
Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš iepriekš norādījis, ka Latvijā pēc pievienošanās eirozonai pieaugs atklāto viltojumu skaits, taču situācija nebūs dramatiska.
Latvijas Bankas statistika liecina, ka no 2002. līdz 2012.gadam Latvijā tika atklāti 915 eiro viltošanas gadījumi.