VM dati liecina, ka šī gada septembrī Latvijā bija novērojams Covid-19 saslimstības rādītāju samazinājums visos reģionos. Savukārt ES/EEZ valstīs kopumā vidējie rādītāji liecināja, ka septembra laikā saslimstība ar Covid-19 bija palielinājusies.
Septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā 40.nedēļā bija 368,3, kamēr nedēļu iepriekš 441,4. Vislielākais septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem novērojams Latgales reģionā, pēc tam seko Vidzemes un Rīgas reģioni.
Vienlaikus kopš 2022.gada 37.nedēļas Latvijā tika novērots Covid-19 pieaugums. Vislielākais saslimušo skaita pieaugums 37.nedēļā tika novērots 10 līdz 19 gadu vecuma grupā, pēc tam sekoja vecuma grupa līdz deviņiem gadiem, kas saistīts ar 2022./2023.gada mācību gada sākšanos. Savukārt pārējo vecumu grupu saslimstības pieaugums novērojams no 38.nedēļas. 40.nedēļā vislielākais saslimušo skaits bija pieaugušajiem 50 līdz 59 gadu un 60 līdz 69 gadu vecuma grupās.
Kā liecina VM dati, ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto pacientu skaits stacionāros ar rudens perioda sākumu pakāpeniski palielinājās, šī gada oktobra sākumā sasniedzot vairāk kā 400 pacientus dienā.
Uz septembra beigām tika sasniegts vakcinācijas pārklājums 69,1% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam sabiedrības vakcinācijas pārklājuma rādītājam - 70%, norādīja VM. Vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 71,9%, bet balstvakcinācijas papildevu bija saņēmuši 28,7% iedzīvotāju.
Dati uz 10.oktobri liecina, ka vecuma grupā 65+ balstvakcīnu bija saņēmuši 45,4% no visiem iedzīvotājiem. Senioru vidū vakcinācijas aptvere uz 2022.gada septembra beigām sasniedza 81,1%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati uz 10.oktobri liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā 44 339 personas jeb 2,36% iedzīvotāju saņēmušas vismaz vienu vakcinācijas devu, neieskaitot pirmo poti.
VM norādīja, ka Latvijā galvenokārt izplatās Covid-19 omikrona celmi, pārsvarā BA.5 paveids, līdz ar to prognozējams, ka esošie cirkulējošie SARS-Cov-2 vīrusa paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga sezonālai epidēmijai un tādējādi neprasa nopietnus pasākumus sabiedrības veselības drošībai.
Vienlaikus, apzinoties iespējamos riskus SARS-CoV-2 vīrusa izplatības pieaugumam un vīrusa mainības tendences, VM neizslēdz jauna vīrusa paveida izplatību, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu gaidāmajā rudens/ziemas sezonā.
Papildus VM aicina ņemt vērā, ka Latvijā turpina izplatīties arī citi respiratorie vīrusi, tai skaitā arī sezonālā gripa. Attiecīgi šobrīd tiek veikts respiratoro vīrusu monitorings. VM norādīja, ka, ņemot vērā iespējamo gripas izplatību 2022./23.gada ziemas sezonā, nepieciešams veicināt gripas vakcinācijas aptveri riska grupās un sabiedrībā kopumā, lai novērstu gripas epidēmijas uzslāņošanos Covid-19 pandēmijai.
VM norādīja, ka no šī gada 1.aprīļa praktiski vairs nav noteikti nekādi obligātie nosacījumi darba organizēšanai, pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai, saglabājot tikai dažus izņēmumus riskantajās vidēs, piemēram, veselības aprūpē un ieslodzījuma vietās. Pašlaik paliek spēkā prasība lietot sejas maskas augsta riska vietās ārstniecības iestādēs.
VM vērtējumā esošā situācija pagaidām nerada sabiedrības veselības apdraudējumu un papildus īpašu drošības pasākumu ieviešanu.
Līdz ar to būtiski turpināt pasākumus, kas sākti Covid-19 pandēmijas laikā. Starp tiem ir nepārtraukts Covid-19 situācijas un respiratoro vīrusu monitorings un gatavošanās atbilstoši prognozēm ieviest papildu pasākumus, epidemioloģisko prasību ievērošana, testēšana uz Covid-19, pozitīvo testu paraugu sekvenēšana, notekūdeņu monitorings.
Papildus jāturpina arī senioru, ilgstošas sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku un citu riska grupu vakcinēšana pret Covid-19 no septembra, kad ir pieejamas pielāgotās vakcīnas aizsardzībai pret Covid-19 omikrona paveidiem, īpaši pievēršot uzmanību tam, lai vakcināciju saņemtu tie cilvēki, kuri nav saņēmuši primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcinācijas devu.
Tāpat VM vērtējumā jāveic sabiedrības informēšanas aktivitātes, aicinot vakcinēties visu sabiedrību, lai iegūtu aizsardzību pret smagu slimības gaitu šajā rudens un ziemas sezonā.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets atbalstīja VM izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.
Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam - līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.
Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi - veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.
Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.