Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības paustā, šī gada atlikušajiem gada deviņiem mēnešiem slimnīcām trūkst 78 miljonu eiro valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem. Biedrības vērtējumā, ja papildu finansējums netiks piešķirts, tad septembrī slimnīcas būs spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem par pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem.
VM skaidri saprot, ka ārstniecības iestādes nevarēs nodrošināt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus visa gada griezumā, kā rezultātā rindas uz tiem pagarināsies, ja neizdosies atrast papildu līdzekļus, norādīja Ortveina. Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm, un VM cer uz šiem līdzekļiem.
"VM principā nepiekrīt esošajam budžetam, kurš neatbilst nedz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajam, nedz arī tas ir saskaņā ar ārstniecības iestāžu vajadzībām. Pārvirzīt līdzekļus paši mēs nevaram, jo nav ko. Taču Finanšu ministrija apsolījusi, ka primāri visa atrastā nauda tiks novirzīta veselības aprūpei, un mēs uz to ceram. Citu mehānismu uz doto brīdi mums nav," atzina parlamentārā sekretāre.
Tāpat Slimnīcu biedrība vēstīja, ka VM izstrādājusi un nodevusi nozares organizācijām vērtēšanai kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā. Ortveina informēja, ka tie ir vērsti uz gala rezultātu, proti, izārstētu pacientu un to, lai noturētu tā veselību viņam vajadzīgā dzīves labklājības līmenī. Tas nozīmē, ka kritēriji vairs netiks balstīti uz gadījumu apmaksu, bet gan uz to, lai sasniegtu gala rezultātu - veselu pacientu.
"Šobrīd mēs strādājam kopā ar reģionālajām slimnīcām, kur notiek viss darba process. Šeit jāsaprot, vai atbilstošā līmeņa atbilstošajā reģionālajā slimnīcā tieši tas konkrētais pakalpojums, kas tiek nodrošināts par valsts finansējumu, ir nepieciešams. Varbūt tas ir pārvirzāms, maināms, piemēram, no klasiskas klīniskās ārstēšanas uz ambulatoro aprūpi, kas ir mazāks gultu dienu skaits, mazāka intervence, ja runājam par ķirurģiju. Iespējams, blakus kādā reģionālajā slimnīcā ir ārkārtīgi attīstīta un ļoti augsti kvalificēta dzemdniecības nodaļa, un attiecīgi citām tādām nodaļām būtu vieta šajā iestādē," skaidroja Ortveina.
Viņa piebilda, ka būtiski atrast tos pakalpojumu veidus, kurus slimnīcas var savā iekšējā vidē sastrukturizēt, kā arī saprast, kuras ir ārstniecības iestāžu stiprākās un vājākās puses, tādējādi, saprotot, kā sadarboties ar kaimiņos esošajām ārstniecības iestādēm.
Ortveina nenoliedz, ka ārstniecības iestādes vēlas dzīvot komfortabli, nemainīties un neraudzīties uz to, kā uz savu darbības kvalitāti varētu paskatīties no citas puses, piemēram, sadarbībā ar citām ārstniecības iestādēm.
"Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad pacientam ir tiesības, kad ir jāievēro viņa vajadzības, jāsaprot kopēja valsts demogrāfija, mirstības un dzimstības attiecība, kā arī jāpievērš uzmanība transporta infrastruktūrai, piekļūstot pie ārstniecības iestādes. Runājot par valsts veselības aprūpes pakalpojumiem, ir svarīgi saprast, kādā veidā mēs varam visefektīvāk šos pakalpojumus nodrošināt tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai arī realizēt tos augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs," skaidroja parlamentārā sekretāre.
Šobrīd par kritērijiem gan vēl notiek diskusija ar slimnīcām, tāpēc kaut ko konkrētāku vēl esot pāragri spriest, sacīja Ortveina.