Ietekmes uz vidi ziņojums (IVN) par Rail Baltica trasi ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.Atzinīgi esot novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat arī secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto Rail Baltica trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem. Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, esot plānoti risinājumi, lai samazinātu barjeras efektu un līdz ar to mazinātu fragmentācijas ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršrutiem, sabiedrisko transportu pārvadājumu tīklu un saimniecisko darbību.Tāpat arī atzinumā uzsvērts, ka plānotiem ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem jābūt ilgtspējīgiem un atsavināšana jārealizē atbilstoši ziņojumā jau paredzētajam - nosakot piemērojamos mehānismus īpašumu atsavināšanai un taisnīgas kompensācijas noteikšanai, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāla pieeja, sadarbojoties ar attiecīgo īpašumu īpašniekiem. Vietās, kur nepieciešams, esot jāizsver zemju konsolidācijas iespējamība, lai rastu pēc iespējas loģiskākos risinājumus ietekmes uz īpašumiem mazināšanai.Satiksmes ministrijas Rail Baltica projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidro, ka atzinuma saņemšana ļaujot sākt nākamo projekta īstenošanas soli - kopā ar pašvaldībām, risinot VPVB atzinuma nosacījumu jautājumus, gatavot lēmuma projektu valdībai. Tādējādi Ministru kabinets varēs akceptēt starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritāro projektu. Darbs pie lēmuma projekta sagatavošanas tiks sākts šonedēļ un to plānots pabeigt šā gada jūnijā.Kā ziņots, Rail Baltica dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā Rīga paredzēts izbūvēt _Rail Baltica _starptautisko vilcienu pasažieru terminālu, bet Salaspils novada Saulkalnē - multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.Pēc Rail Baltica trases izpētes un sabiedriskajām apspriešanām tajās 15 pašvaldībās, kuras šķērso trase - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga - 2015.gada 28.decembrī VPVB tika iesniegts IVN un tika uzsākta tā izvērtēšana.2016. gada martā tika iesniegts papildināts IVN ziņojums, atbildot uz ekspertu un institūciju jautājumiem. Ziņojums ir viens no apjomīgākajiem Latvijas vēsturē - 900 lappuses -, ko sagatavojuši trases izpētes veicēji: pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
VPVB pieņēmis lēmumu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment un pilnsabiedrības RB Latvija sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu līnijas Rail Baltica būvniecībai, kas ļauj tālāk pieņemt galējo lēmumu par trases novietojumu Latvijā, aģentūru LETA informēja pilnsabiedrībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.