ASV vēstniecības Rīgā pārstāvji vairākkārt tikušies ar Latvijas valdības un ministriju pārstāvjiem, cenšoties panākt ĢMO atļaušanu Eiropas Savienības (ES) tirgū.
Kā liecina ASV diplomātiskās telegrammas, amerikāņu diplomāti 2009.gada vasarā un rudenī vairākkārt tikušies ar Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, mudinot ES lauksaimniecības ministru sanāksmēs Latviju balsot par ĢMO atļaušanu ES tirgū.
Tomēr sarunu laikā 2009.gada augustā ZM Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis norādījis, ka Latvijas parlamenta Eiropas lietu komiteja nolēmusi, ka Latvija balsos pret ĢMO atļaušanu ES tirgū.
Aptuveni desmit dienas vēlāk notikusi vēl viena amerikāņu diplomātu tikšanās ar Briedi un Ārlietu ministrijas Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītāju Inesi Birģeli.
Briedis tikšanās laikā sacījis, ka "aizliegums kaitē Latvijas lauksaimniekiem un ka Zemkopības ministrija izvērtēs katru ĢMO atsevišķi, taču tai jāseko [Latvijas parlamenta Eiropas lietu] komisijas lēmumam. Birģele sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji stingri iebilst ĢMO nonākšanai pārtikas ķēdē un daži cilvēki Latvijas valdībā vēlas Latviju pozicionēt kā organiskas pārtikas ražotāju bez biotehnoloģiju produktiem", teikts telegrammā.
Vietnē WikiLeaks publicētās ASV vēstniecību telegrammas liecina, ka ASV diplomātiskās misijas arī citās ES un arī pasaules valstīs aktīvi izvērsušas lobēšanas kampaņu ĢMO ielaišanai tirgū.
Spiediens izdarīts arī uz Franciju un Spāniju, kas ir ES vadošās ĢMO pretinieces, kā arī vairākās telegrammās aprakstīti biotehnoloģiju lobēšanas centieni Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.
Kā liecina amerikāņu diplomātu sarakste, īpaši neveiksmīgi bijuši lobēšanas centieni Francijā, kur diskusijas norisinājušās naidīgā gaisotnē, amerikāņiem pat draudot ar atriebību ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) starpniecību.
Pašlaik ES apstiprināšanas procesā ir priekšlikums, kas piešķir dalībvalstīm tiesības pašām lemt par ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu savā teritorijā.
Priekšlikumu jau atbalstījusi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Parlaments, bet tas vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām.
Jaunās rekomendācijas paredz lielākas pilnvaras dalībvalstīm, nosakot ģenētiski modificēto, konvencionālo un bioloģisko kultūraugu līdzāspastāvēšanas prasības savā teritorijā atkarībā no to reģionālajām un nacionālajām īpatnībām.