No ASV vēstniecības Rīgā 2006.gada 18.jūlijā sūtītā telegrammā aprakstītas iepriekšējā dienā notikušās ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas sarunas ar toreizējo ekonomikas ministru Štokenbergu, kurš tajā laikā pārstāvēja Tautas partiju.
Sarunā apspriesta ekonomiskās sadarbības veicināšana, enerģētikas jautājumi, Liepājas Metalurga problēmas ar produkcijas realizāciju ASV tirgū, kas antidempinga procedūras dēļ uzņēmumam ir slēgts, kā arī ASV dzērienu ražotāja Coca-Cola iebildumi Veselības ministrijas virzītajiem noteikumiem par neveselīgas pārtikas un dzērienu tirdzniecības aizliegumu izglītības iestādēs.
"Kaut arī mums nebija ko piedāvāt Liepājas Metalurga lietā, Štokenbergs bija ārkārtīgi konstruktīvs par Coca-Cola un piekrita tikties ar Coca-Cola pārstāvjiem, kā arī pievienoties vēstniecei vizītē uz dzērienu iepildīšanas rūpnīcu," teikts diplomātiskajā telegrammā.
"Vēstniece pauda mūsu bažas par [Latvijas] valdības ierosinātajiem noteikumiem, kas varētu kaitēt Coca-Cola biznesam Latvijā. Viņa uzstāja, ka Coca-Cola vēlas būt labs korporatīvs piemērs, bet gan Coca-Cola , gan mums ir grūtības šajā jautājumā tikt klāt veselības ministram," teikts telegrammā.
"Štokenbergs sacīja, ka noteikumus vajadzētu balstīt uz faktiem un ierobežojumus uzņēmumiem ieviest tikai [vadoties pēc pārtikas] drošības apsvērumiem. Pēc viņa domām, šādi nosacījumi uz Coca-Cola neattiecas. Ministrs solīja runāt ar veselības ministru [Gundaru Bērziņu (TP)] un tikties ar Coca-Cola pārstāvjiem," rakstīts telegrammā.
Beilijas ziņojumā ASV Valsts departamentam arī norādīts, ka, pēc vietējo avotu ziņām, Štokenbergs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā ir "daudz ietekmīgāks, nekā varētu likties, bet visus savus darbus viņš dara aizkulisēs".
Kā liecina LETA arhīvā pieejamā informācija, dažas dienas vēlāk, 2.augustā, notikusi Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra Ulda Līkopa tikšanās ar dzērienu ražotāja Coca-Cola pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Coca-Cola pārstāvji solījuši līdz attiecīgā gada beigām brīvprātīgā kārtā ieviest politiku, netirgojot krāsainus un saldinātus dzērienus skolēniem, kuri jaunāki par 12 gadiem.
Tomēr Līkops dzērienu ražotāja pārstāvjiem norādījis, ka VM negrasās atkāpties no ieceres skolās un bērnudārzos ierobežot neveselīgas pārtikas, tostarp krāsainu un saldinātu dzērienu, tirdzniecību.
Kā ziņots, no 2006.gada 1.novembra Latvijas skolās un bērnudārzos ir aizliegts tirgot neveselīgu pārtiku un dzērienus, piemēram, čipsus, krāsainās limonādes, kvasu, krāsvielas saturošas košļājamās gumijas.
Skolās nedrīkst izplatīt krāsvielas un saldinātājus saturošas konfektes, karameles un dražejas, krāsvielas saturošas košļājamās gumijas, čipsus un dažādas citas sāļās uzkodas, kā arī dzērienus, kuriem pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes. Šādas vielas satur dažādas krāsainās limonādes, piemēram, Coca-Cola , Pepsi, kvass un enerģijas dzērieni.
VM norāda, ka šo dzērienu lietošana ikdienā lielā daudzumā var radīt būtisku kaitējumu bērnu veselībai, piemēram, izraisīt alerģisku reakciju.
Bērnu un pusaudžu organismam piemīt paaugstināta uzņēmība pret kaitīgām vielām. Saldinātās un krāsainās limonādes ir garšīgas, tādēļ bērni tās uzturā lieto daudz, neapzinoties risku savai veselībai, piebilst VM.
Krāsaino limonāžu un dzērienu vietā bērna uzturam daudz veselīgāks ir ūdens un minerālūdens - gan gāzēts, gan negāzēts, kā arī 100% augļu un dārzeņu sulas, nektāri un sulas dzērieni, kas nesatur pārtikas krāsvielas, saldinātājus, kofeīnu un citas jau minētās piedevas. Šādu dzērienu tirdzniecība skolās tikšot veicināta.
Skolēnu veselības veicināšanai VM vairāk popularizēs piena lietošanu skolās, jo Eiropas Savienības (ES) subsidētajā piena programmā skolām iesaistījušies aptuveni 30% vispārējās izglītības iestāžu.
Piens un piena produkti satur daudz vērtīgu uzturvielu - kalciju un olbaltumvielas, kuras nepieciešams uzņemt bērnībā un pusaudža gados. Bērniem piena produkti ikdienā jālieto regulāri, jo tie nepieciešami kaulu un zobu attīstībai, kā arī šūnu vielu maiņai, turklāt uzņemtais kalcijs turpmākajā dzīvē samazina risku saslimt ar osteoporozi, norāda VM.
Konfekšu vietā ieteicams izvēlēties žāvētus augļus, bet vasarā - svaigus augļus un ogas. Ja nepieciešama enerģija, labāk apēst gabaliņu tumšās šokolādes, nevis paciņu krāsainu konfekšu, iesaka speciālisti.
Skolās un bērnudārzos nedrīkst izplatīt arī krāsvielas saturošas košļājamās gumijas, taču drīkstēs tirgot pazīstamas košļājamās gumijas, kas nesatur krāsvielas un citas pārtikas piedevas.
ES direktīvas par pārtikas piedevām neaizliedz izmantot pārtikā nedz krāsvielas, nedz saldinātājus, konservantus, taču katra dalībvalsts var aizliegt vai ierobežot dažādu pārtikas piedevu izplatību, informē VM.
Izglītības iestādēs nedrīkst arī tirgot pārtikas produktus, kas satur 1,25 gramus vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta, izņemot ēdiena pagatavošanā paredzētos produktus, piemēram, majonēzi vai sieru.
Līdz ar to skolās un bērnudārzos aizliegts tirgot čipsus un citas sāļās uzkodas.
Sāļo ēdienu vietā speciālisti iesaka uzturā lietot nesālītus riekstus, žāvētus augļus, graudu batoniņus, auzu pārslu cepumus un sausiņus.