Arī vairāku zemnieku saimniecību vadītāji portālam Diena.lv atzina, ka Latvijas produkciju vajadzētu atbalstīt arī tad, ja tā ir par kādu santīmu dārgāka. Viņuprāt, par to vajadzētu domāt arī valstiskā līmenī, piemēram, skolās un bērnudārzos iepērkot Latvijā ražotus produktus.
"Noteikti vajadzētu skolām un tamlīdzīgām iestādēm iegādāties Latvijas produktus. Tas ir lemjams jautājums, kādā veidā. Tur arī ir sava veida juridiskas nianses, ko drīkst noteikt, bet kaut kāda veida instrumentu var tajos konkursos ievietot tā, lai atbalstītu. Kāpēc skolās, slimnīcās vai bērnudārzos jāēd rīsi, kas tiek audzēti Indijā, Pakistānā vai Ķīnā, ja tā vietā var ēst vietējos kartupeļus un burkānus. Dotajā brīdī visi tie konkursi ir vērsti uz lētāko," sacīja zemnieku saimniecības Ezerkauliņi pārstāvis Jānis Bušs.
Līdzīgās domās ir bioloģiskās saimniecības Eicēni vadītāja Elita Reinharde, kura norādīja, ka valsts iepirkumos nevajadzētu izvēlēties poļu kartupeļus, jo šo produktu ļoti labi var izaudzēt arī Latvijā.
"Protams, ka vajadzētu atbalstīt Latvijas produkciju arī tad, ja viņa ir kādu santīmu dārgāka. Ne jau zemniekam tiks kaut kas vairāk, jo mums ir daudz dārgāka degviela, mistiski augsta elektrības cena. [..] Pirmkārt, valstiskā līmenī vajadzētu regulēt šos iepirkumus, lai nenāk poļu kartupeļi, Ķīnas kāposti un vasaras laikā spāņu tomāti," sacīja E.Reinharde.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Verze uzskata, ka jautājumam būtu jāpaceļas valsts līmenī.
"Ja ir runa par dārzeņiem un visu to, tad es būtu ar abām rokām par, lai skolās nonāktu mūsu valstī ražota, kvalitatīva produkcija. Cenai ir jābūt saprātīgai, jo dažubrīd paskatoties uz to cenu, es domāju, ka cilvēks arī kādreiz nenopērk tāpēc. [..] Domāju, ka neliela cenas atšķirība nav problēma, jo mēs tomēr esam patrioti un, kas cits, ja ne mēs atbalstīsim savus lauksaimniekus. Jāatceras, protams, kvalitāte un saprātīga cena," sacīja I.Mikiško.
A.Verze norādīja, ka valsts pasūtījumos vajadzētu palielināt Latvijas ražojumu īpatsvaru, proti, skolās, aprūpes centros un citās valsts līmeņa institūcijās valsts pasūtījumos vajadzētu dominēt vismaz 60% Latvijas ražojumiem.