"Mans personiskais viedoklis ir, ka tas ir valsts pienākums to darīt," uzsvēra Ziemele, atbildēdama uz jautājumu, kā vērtē iespēju, ka no valsts līdzekļiem tiktu atbalstīta politiskā kampaņa par labu latviešu valodas saglabāšanai kā vienīgajai valsts valodai.
Viņa skaidroja, ka viens no sabiedrības identitātes pamatelementiem ir valoda, kas valstij ir jāaizsargā. Un valstij ir pienākums aizsargāt iedzīvotājus gan no ārēja ienaidnieka, gan citam no cita, tāpēc piedalīšanās šādā kampaņā ir atbalstāma.
ECT tiesnese akcentēja, ka šajā gadījumā nevar būt runa par to cilvēku diskrimināciju, kuri ir parakstījušies par referenduma rīkošanu, lai krievu valodu noteiktu kā valsts valodu.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa pirmdien atkārtoja, ka pieļauj iespēju, ka kampaņa par latviešu valodas saglabāšanu kā vienīgo valsts valodu varētu tikt finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, taču pagaidām nav saņemts pieprasītais juristu atzinums par šādas rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Saeimas priekšsēdētāja noraidīja šāda soļa iespējamo neētiskumu, atgādinot, ka 2003.gadā notikušā referenduma attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā "par" kampaņu arī organizēja valsts, lai gan sabiedrībā bija arī eiroskeptiķi.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas prezidijs šodien nolēma ceturtdien, 22.decembrī, plkst.9 sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, kurā būs jāskata Bērziņa iesniegtais likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā. Visticamāk, ka referendums varētu notikt 18.februārī.