“Kad algas nogrieza par 40 līdz 60 procentiem, protams, ka uzreiz saņēmām informāciju par noziedzīgajiem nodarījumiem, par rīcību no valsts policijas puses. Tas nav normāli,” tā E. Zivtiņš. Viņš piekrīt nu jau bijušajai iekšlietu ministrei L. Mūrniecei, ka policijā jābūt vienai struktūrai, kas atbild par visu, kas notiek uz ceļa, ne tikai par CSN neievērošanu, bet arī avārijām, zādzībām no automašīnām un citiem pārkāpumiem. Ieguvums būtu – novērsta funkciju dublēšanās un cilvēkiem saprotamāka sistēma. Korupcijas risku ceļu policijā, pēc bijušā policijas priekšnieka Alda Lieljukša domām, samazinās fotoradaru uzstādīšana uz ceļiem, taču pilnīgi no autovadītāju pārbaudīšanas neizdosies izvairīties, jo policistiem jāķer arī tie, kas brauc narkotiku un alkohola reibumā. “Būs radari un ceļu policistiem būs mazāk gadījumu, kad par ātruma pārsniegšanu varēs piecīti ņemt. Savukārt par alkohola reibumā vadītu auto ir lieli sodi un lielas iespējas prasīt lielu kukuli,” tā A. Lieljuksis. Pašlaik Ceļu policijā notiek funkciju izvērtēšana. Pēc reformas iekšlietu ministre sola maksāt lielākas algas tiem, kas strādā “uz zemes” un mazākas tiem, kas “sēž kabinetos”.
Zivtiņš: Kukuļņemšanu policijā var izskaust ar algu palielināšanu
Kukuļņemšanu policijā vislabāk var izskaust ar algu palielināšanu, komentējot iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces izteikumus, ka ceļu policija būtu jālikvidē un jāveido no jauna, atzīst nozares pārzinātāji.Ceļu policijas zemais atalgojums, kas svārstās no 250 līdz 325 latiem mēnesī uz rokas, ir policistu kukuļņemšanas galvenais iemesls, norāda Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš intervijā Latvijas radio.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.