Viņš norāda, ka atklātajā cenu aptaujā ir pieteikušies pietiekami daudz pretendentu, lai VNĪ būtu cerība, ka žoga izbūves darbi tajos Latvijas-Krievijas robežas posmos, kuros šobrīd nav nekādas robežapsardzības infrastruktūras, varēs sākties jau tuvāko mēnešu laikā.
Līdztekus šai cenu aptaujai VNĪ turpinot apzināt iepriekš paveikto un strādāt pie risinājumiem, kas ļautu tuvāko mēnešu laikā aktivizēt būvdarbus.
Lai žoga izbūve noritētu raitāk, 57 kilometrus garais robežas posms ir sadalīts četrās daļās. Uz divām darbu daļām pieteikumus iesnieguši visi četri būvuzņēmumi, savukārt uz pārējām divām pieteikumu skaits ir mazāks.
Plānots, ka pieteikumu izvērtēšana noslēgsies pēc divām nedēļām, ja nebūs nepieciešami papildu skaidrojumi no pretendentiem. Savukārt līgumi ar uzvarētājiem varētu tikt noslēgti līdz novembra beigām. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas, šķeldas segums, dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Būvdarbi notiks vairākos posmos. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam.
Šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaušot projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.