Zoologi: pavasarī būs mazāk stirnu, mežacūku, bet daudz grauzēju

Taču pagaidām lielākajiem cietējiem zālēdājiem tik skarbi kā sniegiem ļoti bagātajā un ilgajā 1995.-1996.gada ziemā vēl neklājas - tad stirnas un mežacūkas bijušas tik bezspēcīgas, ka tām «varēja mierīgi pieslēpot klāt, tās nebēga», atceras zoologs Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks.

Austrumlatvijā jau mežos manīts pa kādai bojā gājušai stirnai un mežacūku jaunulim, aizdomas ir, ka dzīvnieku nāvē iesaistīts barības trūkums. Arvien biežāk reģionos stirnas redz arī nākam dārzos baroties, tās mēdzot slepus ierasties laukos kapos nošķīt mutes augstumā kādu dzīvības kociņu vai dzīvžogu. Kad jau sniegs būs zemi klājis divus mēnešus no vietas, mežos parādīsies novārguši dzīvnieki, prognozē zoologi.

VMD ienākušās ziņas no atsevišķiem rajoniem, ka pie barotavām atrasti krituši dzīvnieki - mežacūkas un stirnas. Te gan visdrīzāk nav vainojams bads, bet nepareizā dzīvnieku barošana - mednieki tos piebarojuši ar lauksaimniecības produktiem - lopbarības bietēm, kartupeļiem, graudiem, citkārt pat maizi vai pusdienu atlikumiem. Šāda barība kaitē zālēdāju gremošanas sistēmai, bija jādod lapu zaru slotiņas, siens, zīles.

«Mednieki neņem vērā, ka šādos apstākļos dzīvnieks simtprocentīgi pārslēdzas tikai uz to, ko dod, nemiksē ne ar ko citu, kā vajadzētu,» saka J.Ozoliņš. Tā kā dziļajā sniegā stieg kājas, pārvietošanās prasa lielu enerģiju, un dzīvnieki paļaujas tikai uz cilvēka sarūpēto, kaut arī neveselīgu, un netērē spēkus, meklējot vēl papildu barību.

Stirnām un staltbriežiem ziemā pietrūkst to dabiskās barības - dažādu lapu koku un skuju koku pumpuru, arī zaru galu. «Daļā mežu dzīvnieku blīvums ir tik liels, ka aizsniedzamo pumpuru nepietiek visiem,» saka J.Ozoliņš.

Visu rakstu lasiet sestdienas laikrakstā Diena.