Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, Eiropas Padomes regulas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido soda punktu sistēma, ko piemēro par pārkāpumiem, paredzot soda punktus piemērot gan zvejas kuģu kapteiņiem, gan zvejas licenču turētājiem.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek soda punktu piešķiršana, reģistrēšana, dzēšana un piemērošana, gan arī riska analīzi un informācijas apriti. Tāpat noteikumu projektā iekļauts arī zvejas kuģu kapteiņiem piemērojamo soda punktu skaits.
Tā, piemēram, mazākais punktu skaits - trīs - tiks piešķirts par to, ka nav izpildīts pienākums reģistrēt un paziņot ar nozveju saistītus datus, tostarp datus, kas jānosūta ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību.
Savukārt lielākais soda punktu skaits - septiņi - tiks piešķirts par zvejošanu bez licences, zveju lieguma laikā vai zivju pārkraušanu citā kuģī, kuram nav valsts piederības.
Ja iegūto soda punktu skaits konkrētajam kuģim sasniedzis 12 punktus, tiks nosūtīta rakstiska brīdinājuma vēstule ar informāciju par iespējamām tālākām sekām.
Ja soda punktu skaits sasniedzis 18 punktus, kuģim tiks anulēta zvejas licence.
Atbildīgā institūcija par noteikumu ievērošanu būs Valsts vides dienests. Zvejas kuģu kapteinim, ja tas gada laikā nav izdarījis smagus zvejas noteikumu pārkāpumus, Valsts vides dienests ik gadu dzēš desmit soda punktus. Reizi gadā līdz 1.martam Valsts vides dienests elektroniski nosūtīs informāciju zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim par esošo soda punktu skaitu.