Radio vēsta, ka vienošanos par to, ka ASV klātbūtne valstī saglabāsies arī pēc 2014. gada, jau maija sākumā parakstīja ASV prezidents Baraks Obama un afgāņu līderis Hamids Karzais. Dokuments cita starpā nosaka arī materiālo palīdzību un amerikāņu padomnieku statusu. Tagad tas ieguvis Afganistānas parlamenta vairākuma atbalstu.
To, ka ASV un citas NATO dalībnieces, kā arī partnervalstis Afganistānu līdz 2014. gadam atstās, valstu vadītāji vēlreiz apstiprināja arī nesen aizvadītajā NATO samitā Čikāgā. Kā sacīja ASV prezidents Baraks Obama, tie vairāk nekā desmit gadi, ko sabiedroto spēki ir pavadījuši Afganistānā, ir pietiekami ilgs laiks, un tagad ir pienācis brīdis atdot Afganistānas drošības uzraudzību pašu afgāņu armijas un policijas rokās. Līdz septembra nogalei vismaz 10 000 ASV karavīru atstās vienu no Afganistānas drošības ziņā grūtākajām provincēm Dienvidos - Helamandu, kur pēdējos gados dzīvību zaudējuši vairāk nekā 800 karavīru.
Vēl 13 000 atstās citas Afganistānas provinces. Taču eksperti neslēpj bažas par drošības situācijas pasliktināšanos valsti, pēc tam kad ASV un sabiedroto armija to būs atstājusi. Raidorganizācija Aldžazira ziņo, ka daudzviet provincēs, kuras jau tagad pārņēmuši afgāņu spēki, vadība sūdzas par nepietiekamu ieroču daudzumu, cilvēku resursiem un atbalstu no Afganistānas valdības.
To, ka starptautiskās sabiedrības iesaiste Afganistānā būs nepieciešama vēl desmit gadu pēc 2014.gada, un, ka Afganistāna ir vēl pietiekami liels un ilgtermiņa projekts pieļāvis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jāpiebilst, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas piešķīrusi finansējumu afgāņu drošības spēku uzturēšanai pēc 2014.gada, kas būs ap pusmiljonu dolāru jeb aptuveni 270 000 latu gadā.