"Mēs panāksim pretraķešu aizsardzības līgumu sadarbībai ar Krieviju," intervijā ASV žurnālam Foreign Policy teikusi valsts sekretāra vietniece bruņojuma kontroles jautājumos Elena Taušere. "Šis ir brīdis, kad varam atlikt malā Auksto karu un "abpusēji garantēto iznīcināšanu" un virzīties uz "abpusēji garantēto stabilitāti"," viņa teica.
ASV jau labu laiku vēlas Austrumeiropā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas būtu vērsta pret Irānu, savukārt Krievija pret to iebilst, apgalvojot, ka šāda sistēma apdraudētu Krievijas militārās kodolspējas.
Taušere uzsvēra, ka vienīgā iespēja, kā Krieviju pārliecināt, ka netiks apdraudētas tās kodolspējas, ir "apsēsties vienā teltī kopā ar NATO un redzēt, ko mēs darām. Viņi to redzēs savām acīm un dzirdēs savām ausīm". "Vai tas ir politiskās uzticēšanās solis uz priekšu? Jā. Vai viņi ir gatavi to darīt? Nē. Bet mēs ceram, ka sarunas par stratēģisko stabilitāti nākamo astoņu mēnešu laikā atvieglos vecās saites, kas ikvienu ir sasaistījušas ar veco domāšanas veidu," pastāstīja ASV Valsts departamenta pārstāve.
Pērn novembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, varētu izvietot raķetes "Iskander". "Iskander" tikšot izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveida formā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju.
Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Maskavu, bet alianse apgalvo, ka to apstiprinājusi jau pietiekami daudz paziņojumos.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Iepriekš NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Krievija jau agrāk ir brīdinājusi ‒ ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.
Rumānija un Polija jau ir piekritušas savā teritorijā izvietot daļu ASV atbalstītā pretraķešu aizsardzības vairoga, savukārt NATO dalībvalsts Turcija izlēmusi izvietot savā teritorijā raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju.
ASV un Krievijas kodolbruņojuma samazināšanas līgumu START 2010.gada 8.aprīlī Prāgā parakstīja ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Jaunais līgums START, kas būs spēkā desmit gadu, paredz, ka katrai pusei ir jāsamazina kodolgalviņu skaits no pašlaik atļautajām 2200 līdz 1550, kā arī būtiski jāsamazina raķešu palaišanas iekārtu skaits.
Jaunais līgums aizstāja 1991.gadā parakstīto līgumu START, kura termiņš beidzās pērn 5.decembrī, bet kuru abas puses turpināja ievērot. Sarunas par jauno līgumu START ieilga abu pušu domstarpību dēļ.