Pagājušajā nedēļā Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs vērsās pie pārējām Baltijas valstīm un kaimiņiem Ziemeļvalstīs, aicinot veidot kopīgus kiberspēkus. Dienas uzrunātais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks sacīja, ka Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Liepājā 26. maijā augstās amatpersonas definējušas, ka kiberuzbrukumi ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem valstu drošībai, tāpēc jāapvieno spēki, lai spētu adekvāti reaģēt.
A. Pabriks sacīja, ka kiberaizsardzības jautājumi pirmām kārtām ir jākoordinē Baltijas valstu līmenī, bet pēc tam nepieciešams piesaistīt arī Ziemeļvalstis, jo tās ir mūsu stratēģiskie partneri, tāpēc nedrīkstētu palikt malā.
ASV uzskata, ka tās ir viens no iekārojamākajiem hakeru mērķiem un uzbrukumi varētu tikt vērsti pret atomelektrostacijām, dzelzceļa sistēmu un naftas un gāzes cauruļvadiem, to sekas varētu būt tikpat nopietnas kā pēc militāra uzbrukuma. Pentagona jaunā kiberstratēģija esot kā brīdinājums potenciālajiem uzbrucējiem par sekām, ja tie gribēs kaitēt Amerikai. «Ja jūs apturēsiet mūsu energosistēmu, iespējams, mēs iešausim raķeti jūsu skurstenī,» kāda vārdā neminēta militārpersona, kas ir iepazinusies ar dokumenta slepeno un publiskojamo versiju, sacīja izdevumam The Wall Street Journal.
Viss gan nav tik vienkārši, jo dokumentā nav definēts, kādā gadījumā kibernoziegums ir pietiekami nopietns, lai uz to atbildētu ar militāriem soļiem. Sarežģījumus rada arī fakts, ka ASV ne vienmēr var būt simtprocentīgi pārliecinātas, no kurienes uzbrukums izdarīts.
Pentagonā gan cirkulējot ideja par «līdzvērtību» - ja kiberuzbrukums izraisa nāvi vai liela mēroga postījumus, kas parasti ir raksturīgi militāru uzbrukumu gadījumā, varētu izmantot spēku, lai atriebtos. Arī juristi uzskata, ka kiberuzbrukumi, kas rada postošas sekas, ir pielīdzināmi bruņotiem uzbrukumiem.
Lielbritānija nupat paziņojusi, ka veidos kiberarmiju, lai nodrošinātu valsti pret hakeru uzbrukumiem. Dati liecina, ka Lielbritānijas valdības datortīklos ik mēnesi ienāk ap 20 tūkstošiem aizdomīgu e-pasta vēstuļu, no kurām aptuveni tūkstotis ir inficētas, un to mērķis ir izdarīt tiešu uzbrukumu datorsistēmām, vēsta BBC.
Kiberbruņošanās notiek laikā, kad hakeri aizvien aktīvāk izvērš darbību, lai iegūtu valdību un biznesa korporāciju datus, ko mūsdienās gandrīz pilnībā glabā virtuālajā vidē. Interneta kompānija Google pagājušajā nedēļā informēja, ka, iespējams, ķīniešu hakeri mēģinājuši nozagt tūkstošiem firmas nodrošinātā elektroniskā pasta lietotāju, tostarp ASV valdības amatpersonu, kā arī ķīniešu cilvēktiesību aktīvistu un žurnālistu, paroles.
Arī militārā bruņojuma ražotājs Lockheed Martin un Japānas elektronikas firma Sony pēdējās nedēļās ir saskārušies ar datu zādzību. Pirms dažiem mēnešiem atklājās, ka Irānas pretrunīgajai kodolprogrammai uzbrucis viens no bīstamākajiem datorvīrusiem Stuxnet. Eksperti uzskatīja, ka šo uzbrukumu ir veikusi Izraēla ar ASV palīdzību, tomēr tādi pierādījumi netika atrasti.
Rietumvalstis regulāri ziņo par kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret valdību datortīkliem, un parasti tiek apgalvots, ka tie izdarīti no Ķīnas un Krievijas. Abas valstis šīs apsūdzības noraida. Pekina apgalvo, ka pati ir kiberuzbrukumu mērķis, un pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ķīnas armijas paspārnē ir izveidoti elitāri interneta drošības spēki, kuru sastāvā būšot 30 augstākās klases datorspeciālistu. Rietumu mediji šos spēkus jau nodēvējuši par hakeru armiju.