Flinns sākotnēji noraidīja, ka ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku būtu runājis par sankcijām, arī ASV viceprezidents Maiks Penss to publiski noliedza. Tomēr pirmdien medijos izskanēja informācija, ka Tieslietu departaments jau pirms vairākām nedēļām informējis Balto namu par Flinna kontaktiem ar Krievijas diplomātu. Departaments arī brīdinājis, ka Kremlis Trampa padomnieku var pakļaut šantāžai.
Flinns Pensam esot apgalvojis, ka sarunās ar Kisļaku nav pieminējis ASV sankcijas pret Krieviju, tomēr izlūkdienestu pārtverto sarunu atšifrējumi liecinot ko citu, kāda ASV prezidenta administrācijas amatpersona atklājusi ziņu aģentūrai Reuters. Flinns Krievijas vēstniekam neesot solījis sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu, bet izteicies, ka iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas apstiprinātās sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā "neesot obligāti jāpārmanto administrācijai, kas vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju".
ASV likums, kas zināms kā Logana akts, aizliedz pie valdības nepiederošām personām iesaistīties valsts ārpolitikas veidošanā. Pastāv iespēja, ka Flinns, kurš ar Krievijas vēstnieku kontaktējās pirms Trampa stāšanās amatā 20. janvārī, ir pārkāpis šo likumu.
Pirmdienas vakarā iesniegtajā demisijas vēstulē Flinns atzinās, ka ir maldinājis prezidenta administrācijas amatpersonas par sarunām ar Krievijas vēstnieku pirms savas apstiprināšanas amatā. "Es netīši izklāstīju nepilnīgu informāciju par manām telefonsarunām ar Krievijas vēstnieku. Esmu atvainojies prezidentam un viceprezidentam, un viņi ir pieņēmuši manu atvainošanos," teikts Flinna vēstulē.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena, 15.februāra, numurā!