Baraks Obama jau gatavojas cīņai ar republikāni Džonu Makeinu
Mēnešiem ilgais priekšvēlēšanu maratons nav mazinājis demokrātu politiķes Hilerijas Klintones vēlmi turpināt cīņu par ASV prezidenta amatu, lai gan viņas galvenais sāncensis Baraks Obama aizsteidzies tālu priekšā un ar katru dienu arvien vairāk tuvojas uzvarai. "Šī cīņa vēl nav beigusies," uzsver H.Klintone. Vairākums politikas analītiķu pasteigušies norakstīt viņas kampaņu, jo H.Klintonei gandrīz nav izredžu panākt B.Obamu. Politikas komentētāji ir neizpratnē, kāpēc H.Klintone atsakās piekāpties un ar godu izstāties no cīņas, lai stiprinātu Demokrātu partijas vienotību.
Bailes no zaudējuma
H.Klintones līdzgaitnieki uzskata, ka viņai ir grūti samierināties ar zaudējumu un noticēt B.Obamas uzvarai. H.Klintone vēl aizvien ir pārliecināta, ka būtu daudz labāka ASV prezidente. "Es piedalos šajā cīņā, jo ticu, ka esmu spēcīgākā kandidāte," uzsver H.Klintone. Taču viņai nav izdevies pārliecināt vēlētājus, kas daudz augstāk vērtē B.Obamas solījumus par pārmaiņām, nevis H.Klintones lielo pieredzi politikā.
H.Klintone otrdien izcīnīja pārliecinošu uzvaru Rietumvirdžīnijas štata balsojumā, tomēr vēl joprojām būtiski atpaliek no B.Obamas. Rietumvirdžīnijā par H.Klintoni nobalsoja 67% vēlētāju, bet B.Obamu atbalstīja tikai 26%, informē Reuters. Taču šī uzvara nākusi pārāk vēlu, jo B.Obamam joprojām ir ievērojams pārsvars izcīnīto delegātu skaita ziņā. Šo delegātu uzdevums būs Demokrātu partijas kongresā augusta beigās apstiprināt partijas kandidātu ASV prezidenta amatam. Lai kļūtu par partijas atbalstīto kandidātu, būs nepieciešams 2026 delegātu atbalsts. B.Obama pašlaik var rēķināties ar 1885 delegātu atbalstu, bet H.Klintonei ir 1717 delegātu. Līdz cīņas beigām atlikuši vairs tikai pieci balsojumi: 20.maijā balsos Oregonas un Kentuki štatu vēlētāji, 1.jūnijā notiks balsošana Puertoriko, bet 3.jūnijā kā pēdējie balsos Montānas un Dienviddakotas štatu vēlētāji. Piecos balsojumos kopā varēs izcīnīt tikai 189 delegātus, tātad H.Klintonei būs gandrīz neiespējami panākt B.Obamu.
Cerību stratēģija
H.Klintones cerības ir saistītas ar aptuveni 250 superdelegātu (partijas amatpersonu), kas vēl nav izdarījuši savu izvēli. Taču arī superdelegāti pēdējā laikā arvien vairāk sliecas atbalstīt B.Obamu. H.Klintone mēģina viņus pārliecināt, ka viņai ir labākas izredzes novembra balsojumā pārspēt republikāni Džonu Makeinu. Viņa lolo cerības, ka B.Obama iekļūs kādā milzīgā skandālā, kas pieliktu punktu viņa karjerai. "Klintone cer uz kaut ko dramatisku un negaidītu, kas mainīs cīņas gaitu. Taču cerība vairāk noder kā kampaņas vēstījums, nevis kā kampaņas stratēģija," aģentūrai AP stāsta demokrātu analītiķis Stīvs Makmeihons. Ja nenotiks nekas negaidīts, H.Klintone, visticamāk, izstāsies no cīņas pēc pēdējiem balsojumiem jūnija sākumā. Iespējams, ka viņa mēģinās pārliecināt B.Obamu, lai pretendētu uz viceprezidentes vietu viņa valdībā. Taču analītiķi šaubās, vai B.Obama gribēs strādāt kopā ar H.Klintoni (un viņas vīru Bilu).
Iemesli
H.Klintone uzskata, ka B.Obamam nav izredžu pārspēt republikāni Džonu Makeinu un uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās. Vēlas pārliecināt demokrātus, ka viņa būtu daudz labāka kandidāte.
Nav zaudējusi cerību, ka drīzumā par B.Obamu kļūs zināma kāda apkaunojoša informācija, kas nopietni iedragātu viņa pozīcijas.
Mēģina panākt, lai Demokrātu partijas vadība mainītu savu lēmumu un ieskaitītu janvāra sākumā Floridā un Mičiganā notikušo balsojumu rezultātus. Šajos štatos uzvarēja H.Klintone, taču partijas vadība nolēma atņemt štatiem visus delegātus, jo Florida un Mičigana pārkāpa partijas noteikumus.
Varētu pretendēt uz ASV viceprezidenta posteni vai kādu citu amatu B.Obamas valdībā.
Kampaņa iekrājusi vismaz 20 miljonus dolāru lielus parādus, tāpēc viņai jāturpina vākt ziedojumus, lai nomaksātu parādus.