Augstu stāvošs informācijas avots Kremlī paziņojis izdevumam, ka Krievijas varas iestādes jau vienojušās par „kopīgu sapratne, kas ir jādara”. „Mūsu atbilde izmaksās lēti, bet būs ārkārtīgi efektīva,” uzsvēris laikraksta sarunu biedrs.
Sarunā ar Kommersant amatpersona pamatojusi Kremļa lēmumu ar to, ka ASV plāno izveidot Eiropā pretraķešu aizsardzības sistēmu, neņemot vērā Krievijas viedokli. Vienlaikus Maskava uztraucas arī par to, ka patlabanējie līgumi par šo jautājumu var tikt pārskatīti pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama atstās savu posteni.
Trešdien, 12. oktobrī, ASV nākošais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols noklausīšanās Senātā laikā paziņoja, ka sarunas par pretraķešu aizsardzības sistēmu saskārušās ar nepārvaramām domstarpībām. M. Makfols uzsvēra, ka ASV nav gatavas dot juridiskas garantijas, ka amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropā objekti netiks vērsti pret Krievijas kodolspēkiem.
Iepriekš bija plānots, ka līgumu par šādām garantijā B. Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs (vai Vladimirs Putins) parakstīs NATO un Krievijas samitā 2012. gada maijā. Tomēr, kā paziņojis Kommersant sarunu biedrs, Krievijas Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka ASV Aizsardzības ministrija (Pentagons) un CIP pārliecinājušas B. Obamu neparakstīt šādu dokumentu.
NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā sāks funkcionēt 2012. gadā, bet pilnībā tās izvēršanu paredzēts pabeigt 2018. gadā. ASV un citu rietumvalstu pārstāvji apgalvo, ka šī sistēma ir paredzēta aizsardzībai pret raķešu draudiem no Irānas un Ziemeļkorejas puses. Krievija tikmēr uzskata pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā par draudiem savai nacionālajai drošībai.