Viņš paziņoja, ka trešdien kaujas operāciju vadīšanu Lībijā pilnībā pārņems NATO un amerikāņi pildīs tikai atbalsta spēku funkciju. «Tā kā notiek pāreja uz plašāku, uz NATO balstītu koalīciju, operācijas risks un izmaksas gan saistībā ar mūsu armiju, gan amerikāņu nodokļu maksātājiem tiks būtiski samazinātas,» apgalvoja prezidents, kurš no Republikāņu partijas politiķiem saņēmis pārmetumus par ASV iesaistīšanos Lībijas konfliktā. Otrdien izskanēja informācija, ka militāro operāciju pavēlniecības nodošana NATO atlikta uz ceturtdienu.
B. Obama vēlreiz uzsvēra, ka Lībijā netiks ievests sauszemes karaspēks un M. Kadāfi atkāpšanās tiks panākta citiem līdzekļiem. «Mēs nepieļausim ieroču piegādi režīmam, pārtrauksim naudas plūsmu, atbalstīsim opozīciju un strādāsim ar citām valstīm, lai paātrinātu M. Kadāfi atteikšanos no varas,» prezidents atklāj turpmāko rīcības plānu. «Ja mēs censtos gāzt M. Kadāfi ar spēku, tad, visticamāk, tur atrastos ASV karavīri. Mēs šo ceļu izvēlējāmies Irākā. Taču režīma maiņa tur ilga astoņus gadus, laupīja dzīvību tūkstošiem amerikāņu un irākiešu, kā arī izmaksāja teju triljonu dolāru. Mēs to nevaram atļauties atkārtot Lībijā.»
Otrdien Londonā pulcējās Lībijas operācijā iesaistīto valstu, kā arī NATO, ANO un Arābu līgas dalībvalstu delegācijas, lai apspriestu militārās operācijas tālāko gaitu un valsts nākotni pēc M. Kadāfi režīma krišanas, kā arī humāno atbalstu Lībijas iedzīvotājiem.