Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Obama otrajā termiņā ASV prezidenta postenī varētu būt agresīvāks

Novembrī pārvēlētā ASV prezidenta Baraka Obamas otrais pilnvaru termiņš oficiāli sāksies pirmdien, kad viņš, uz Kapitolija kāpnēm stāvot, nodos svinīgo zvērestu, tādējādi visas amerikāņu nācijas priekšā nosoloties turpmākos četrus gadus neatlaidīgi strādāt tās labā.

Analītiķi prognozē, ka otrajā prezidentūrā B. Obama būs atraisītāks, uzstājīgāks un pat agresīvāks savā politiskajā darbībā, jo apzināsies, ka pēc četriem gadiem nevajadzēs pārliecināt vēlētājus balsot par viņu. Demokrātu prezidents biežāk varētu iziet uz konfrontāciju ar republikāņiem, par to liecina nesenie izteikumi neielaisties nekādās sarunās par valdības tēriņu samazināšanu apmaiņā pret atbalstu ASV parāda griestu palielināšanai.

Mazāka ažiotāža

Pirms četriem gadiem uz ASV pirmā melnādainā prezidenta inaugurācijas ceremoniju galvaspilsētā Vašingtonā bija sapulcējušies gandrīz divi miljoni ziņkārīgo. Prognozes liecina, ka B. Obamas otro zvēresta nodošanu klātienē noskatīsies krietni mazāks ļaužu skaits - 600 līdz 800 tūkstošu, vēsta telekanāls ABC.

Tas lielā mērā atspoguļo daudzu amerikāņu vilšanos par nepiepildītajām cerībām, ko B. Obama nācijai bija devis pirms 2008. gada prezidenta vēlēšanām, kurās viņš pārliecinoši apsteidza republikāņu kandidātu Džonu Makeinu.

Lai arī šoreiz prezidenta inaugurācijas ceremonijai nebūs pievērsta tik ārkārtēji milzīga uzmanība, tāpat Vašingtonas centrā dzīve faktiski būs paralizēta jau kopš svētdienas vakara, kad galvenajās ielās ap Kapitoliju jeb ASV Kongresa ēku un netālu esošo prezidenta darbavietu - Balto namu - tiks slēgta satiksme.

Pagaidām nav zināmas inaugurācijas ceremonijas kopējās izmaksas. Zinātāji prognozē, ka šoreiz tās būs mazākas nekā 2009. gadā, kad B. Obamas komandai no privātiem ziedotājiem izdevās piesaistīt 53 miljonus dolāru (28 miljoni latu) inaugurācijas ceremonijas un ar to saistīto pasākumu finansēšanai.

Kompromisu nebūs

Pēc savas ievēlēšanas 2008. gadā B. Obama solīja mobilizēt demokrātu un republikāņu politiķus kopīgam darbam un mazināt amerikāņu sabiedrības polarizāciju. Tomēr četros gados domstarpības starp demokrātiem un republikāņiem ir pieaugušas - Kongresā svarīgu jautājumu pieņemšana iestrēgst partiju savstarpējo ķīviņu dēļ.

Piemērs nav tālu jāmeklē - Kongress tikai pēc ilgām un mokpilnām sarunām šā gada pirmajā dienā pēdējā brīdī nobalsoja par likumprojektu, kas attālināja valsti no tā saucamās fiskālās aizas - automātiskas nodokļu paaugstināšanas visām mājsaimniecībām un budžeta izdevumu samazināšanas.

Daudzi ASV iekšpolitikas vērotāji uzskata, ka vienam no galvenajiem B. Obamas otrās prezidentūras uzdevumiem vajadzētu būt konsensus atjaunošana Vašingtonā, tādējādi samierinot arī sašķelto sabiedrību. Pagaidām gan nekas neliecina, ka viņš gatavotos mesties apskāvienos ar politiskajiem konkurentiem. Drīzāk pretēji - izmantot aizvien agresīvāku taktiku, lai panāktu savas ieceres.

B. Obamam un Kongresam tuvākajā laikā stāv priekšā vēl viena «kauja», jo līdz marta beigām ir jāvienojas par ASV parāda griestu, kas pašlaik ir 16,4 triljoni dolāru (8,7 triljoni latu) un tiks sasniegti februārī, paaugstināšanu un jālemj, ko darīt ar 1. janvārī atliktajiem automātiskajiem valdības izdevumu samazinājumiem 85 miljardu dolāru (45 miljardi latu) apmērā.

B. Obama jau ir skaidri pateicis, ka negrasās iesaistīties politiskajā tirgū, un pieprasījis Kongresam «bez drāmas» paaugstināt ASV parāda griestus. Prezidenta padomnieki esot pārliecināti, ka amerikāņi vainos republikāņus, nevis B. Obamu, ja griesti netiks paaugstināti un valsts ekonomika tiks ierauta jaunā krīzē.

Ieroči un imigrācija

Par ASV prezidenta apņemšanos turpmāk būt politiski agresīvākam liecinot arī viņa plāni pieņemt stingrākus ieroču kontroles noteikumus, kuri B. Obamas darba kārtībā parādījās tūdaļ pēc pagājušajā mēnesī Konektikutas štata skolā notikušās traģiskās apšaudes.

Viņš ir apņēmies ne tikai atjaunot uzbrukuma ieroču aizliegumu, bet arī ieviest ieroču pircēju standartizētu izvērtēšanu un nacionālo datubāzi, kurā varētu izsekot ieroču kustībai un tirdzniecībai. Prezidenta pārstāvji apgalvo, ka B. Obama apzinās, ka viņu sagaida liela pretestība no republikāņu un ieroču industrijas lobiju puses, tomēr viņš esot gatavs cīnīties līdz galam, lai nepieļautu, ka arī turpmāk valstī notiek asiņainas apšaudes.

Viena no B. Obamas otrās prezidentūras prioritātēm ir izstrādāt visaptverošu imigrācijas politikas reformu, kuras apstiprināšanas gadījumā uz ASV pilsonības iegūšanu varētu pretendēt aptuveni 11 miljoni nelegālo imigrantu, pārsvarā iebraucēji no Latīņamerikas valstīm.

Prezidents domā, ka, neskatoties uz republikāņu konservatīvā spārna iebildumiem, Republikāņu partija būs spiesta atbalstīt viņa iniciatīvas, jo saprot, ka pretējā gadījumā viņi nevar cerēt saņemt balsis no latīņamerikāņu izcelsmes amerikāņiem, kuri kā elektorālā grupa kļūst aizvien nozīmīgāka, un pēdējās divās ASV prezidenta vēlēšanās vairākums no viņiem ir balsojuši par B. Obamu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits