Viņi pieprasījuši no Facebook 150 miljardu ASV dolāru (133 miljardus eiro) lielu kompensāciju.
Sūdzībā, kas iesniegta ASV Kalifornijas štata tiesā, teikts, ka Facebook algoritmi veicina dezinformāciju un ekstrēmistisku domāšanu, kas pārveidojas īstā vardarbībā.
"Facebook ir kā robots, kas ieprogrammēts ar vienu misiju: augt," teikts tiesas dokumentā.
"Nenoliedzamā realitāte ir tāda, ka Facebook izaugsme, ko veicina naids, šķelšanās un dezinformācija, ir atstājusi aiz sevis simtiem tūkstošiem izpostītu rohindžu dzīves," teikts dokumentā.
Rohindži saskaras ar plašu diskrimināciju Mjanmā, kurā iedzīvotāju vairākums ir budisti. Mjanma uzskata musulmaņus rohindžus par bengāļiem no Bangladešas, lai gan rohindžu ģimenes ir dzīvojušas Mjanmā jau vairākas paaudzes. Gandrīz visiem rohindžiem kopš 1982.gada tiek liegta Mjanmas pilsonība, praktiski padarot viņus par bezpavalstniekiem. Viņiem tiek liegta arī pārvietošanās brīvība un citas pamattiesības.
Rohindžu krīze uzliesmoja 2017.gada 25.augustā, kad Mjanmas armija Rakhainas pavalstī sāka kampaņu pret rohindžu nemierniekiem, atbildot uz nemiernieku grupējuma uzbrukumu. Šī kampaņa pamudināja apmēram 740 000 rohindžu bēgt no Mjanmas uz Bangladešu, un drošības spēki tika apsūdzēti masveida izvarošanā un slepkavībās, kā arī tūkstošiem māju nodedzināšanā.
ANO šo kampaņu pielīdzinājusi genocīdam.
Sūdzībā, kas iesniegta Kalifornijas tiesā, teikts, ka Facebook algoritmi mudina ietekmējamos lietotājus pievienoties arvien ekstrēmākām grupām, un šī situācija ir "atvērta autokrātisku politiķu un režīmu ekspluatācijai".
Tiesību aizstāvju grupas jau sen apgalvo, ka Facebook nedara pietiekami daudz, lai novērstu dezinformācijas izplatību internetā.
Kritiķi apgalvo, ka pat gadījumā, kad Facebook tiek informēts par naida runu tā platformā, uzņēmums nerīkojas.
Kritiķi apsūdz sociālo mediju gigantu, ka tas ļauj izplatīties meliem, ietekmējot mazākumtautību dzīvi un sagrozot vēlēšanas tādās demokrātijās kā ASV, kur līdzīgi domājošu draugu vidū izplatās nepamatotas apsūdzības par krāpšanu.
Šogad trauksmes cēlājas Fransisas Haugenas nopludināti Facebook dokumenti izraisīja skandālu, liecinot, ka uzņēmums peļņu un izaugsmi stāda augstāk par savu lietotāju drošību.
Haugena oktobrī ASV Kongresā liecināja, ka Facebook veicina etnisko vardarbību vairākās valstīs.
Saskaņā ar ASV likumiem Facebook lielā mērā ir aizsargāts no atbildības par tā lietotāju publicēto saturu. Tādēļ rohindžu sūdzībā teikts, ka šajā lietā, iespējams, būtu jābalstās uz Mjanmas likumiem, kas nepiedāvā šādu aizsardzību.
Pret Facebook ASV un Eiropas Savienībā (ES) tiek izdarīts spiediens, lai tas ierobežotu nepatiesu informāciju, īpaši saistībā ar vēlēšanām un koronavīrusu.
Uzņēmums ir izveidojis partnerattiecības ar vairākiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, tostarp AFP, ar mērķi pārbaudīt saturu un dzēst nepatiesu informāciju.